Tikai pāris lietu.
Pirmā - kad dalīja izlēmību, manis nebija mājās. Vai varbūt tai vienkārši nepietika vietas šūpulī, kas jau bija piebāzts ar paranoju, hiperaktīvu metabolismu un patoloģisku plānošanas mīlestību.
Otrā - esmu pievienojusies sadistu pulciņam "Maigumiņš", proti, apņēmusies vasaru sagaidīt labākā fiziskajā kondīcijā. Būs forši.
Nu, un lai tad iet trešā lieta ar' - man patīk Guna Leiškalne. Patikusi ir vienmēr (jau kur tie gadi), bet šodien, lapojot jaunāko "Klubu", kā reiz atšķīrās viņas sleja par attiecību ķēpām socioloģiskā skatījumā un atgādināja manu vidusskolas es-arī-tāda-varētu-būt sarakstu. Protams, nebiju tik naiva, lai lolotu cerības kādu rītu mistiski pārvērsties Latvijas Ketrīnā Zetā-Džonsā, hehe, bet gaumīga pašapziņa, piemīlīga ģimene un doktorantūra man šķita visnotaļ sasniedzami mērķi. Joprojām šķiet.