Pēdējās divas nedēļas esmu jutusies kā Dormeo matracis - ne ciets, ne mīksts. Visticamāk, mana persona tā arī svaidītos starp 'jā' un 'nē', ja ne šā rīta zvans pie durvīm (shit hit the fan again). Krustcelēs sāk kļūt pārāk šauri un kādam beidzot jāuzsāk kustība vienā vai otrā virzienā. Mans starts, labie ļaudis!