Esmu nonākusi pie secinājuma, ka maģistra grāds manā mazā darba cilvēka vajadzību piramīdā nav tūlītēja nepieciešamība. Nākotnē to noteikti iegūšu, jo, lai arī peros pa dzīvi ar pārīti kompleksu un pastāvīgām šaubām par izvēļu pareizību, nekādi nevaru apslāpēt pretenzijas uz mazu mazītiņu pārākumu. Neticu pārcilvēkam, bet gribas virs vidējā, gribas labāk. Potenciāls snobs, nu. Tieši tāpēc, no vienas puses, man ir žēl, ka nemocīšos ar referātu par nomadismu postmodernismā, bet no otras - tagad viss būs pēc kārtas un tik labi. Tagad svarīgāka ir Brazīlija, pat ne burtiskā nozīmē.