Chambre avec vue

7/1/10 01:59 am - (c)

"We are so used to seeing ourselves through the eyes of men [..]. I mean that we look at each other's breast, lips, wrinkles as if we were men. This current model of beauty doesn't fit us and it is somewhat strange that advertising uses images that reflect men's sexual taste in order to sell products to women. [..] As a woman, becoming part of this group, gives you power."

documentary Il corpo delle donne

• 2 pateica
• saki vien

5/15/10 04:48 pm - īsums mēlē iemeties

Es tomēr izlikšos, ka esmu profesionāla, un rakstīšu par spīti, kamēr galva sāks kūpēt un novītīs pirksti.
Es negribu būt mezzo forte vienmēr un visos gadījumos, es gribu būt piano pianissimo un forte fortissimo, un crescendo, un tutti, i dritvaimicīt.

• saki vien

12/14/09 10:57 am

Esmu nonākusi pie secinājuma, ka maģistra grāds manā mazā darba cilvēka vajadzību piramīdā nav tūlītēja nepieciešamība. Nākotnē to noteikti iegūšu, jo, lai arī peros pa dzīvi ar pārīti kompleksu un pastāvīgām šaubām par izvēļu pareizību, nekādi nevaru apslāpēt pretenzijas uz mazu mazītiņu pārākumu. Neticu pārcilvēkam, bet gribas virs vidējā, gribas labāk. Potenciāls snobs, nu. Tieši tāpēc, no vienas puses, man ir žēl, ka nemocīšos ar referātu par nomadismu postmodernismā, bet no otras - tagad viss būs pēc kārtas un tik labi. Tagad svarīgāka ir Brazīlija, pat ne burtiskā nozīmē.

• saki vien

11/5/09 04:51 pm

Varbūt tiešām izstāšos no universitātes un kļūšu pašpietiekama? Varbūt tiešām – hops, bladāc – būšu apmierināta gan ar darbu, gan materiālu? Varbūt tas ir mans pašpiepildošais pareģojums (self-fulfilling prophecy)?

• 3 pateica
• saki vien

10/23/09 12:45 pm

Sasodīts!, man šķita, ka badīgie kožu briesmoņi uz manu virtuvi neattiecas. Padzeršu kapeju un ķeršos pie ģenerāltīrīšanas. Vēl nesaprotu, kur tieši būs visvairāk jāģenerāltīra, bet - tās maitas ies pie tēviem.

• saki vien

9/15/09 12:12 am - I hate the outdoors. To me the outdoors is where the car is (Durst)

Atjautības uzdevums.
Nepilnās 40 minūtēs man uz ielas piesienas četras reizes. Ņemot vērā to, ka ne vizuāli, ne attieksmes ziņā neesmu tips, kas saņem nejaušus uzmanības apliecinājumus, jānoskaidro 1) kādam kontingentam pieder un 2) cik tieši ierāvuši ir tie, kurus vakaros satieku ielās? Papildus info: zābaki ir neērti, noskaņojums - īgns.

• saki vien

8/25/09 01:51 am

Manā jokā, ka jābrauc uz Brazīliju atbrīvoties no fotoaparāta un liesas, slēpjas trekna deva patiesības - L. nupat aplaupīja, pavisam nopietni piedraudot nogalināt, ja viņš pakustēsies kaut par centimetru. Tātad es, pat nedzīvojot favelu (graustu) rajonā, bez būdīgu miesasssargu komplekta kāju uz ielas nesperšu. Nāā ni.
Jāatzīst gan, ka tiem, kam fantāzija strādā, dzīvīte ir sūra arī tepat Latvijā. Manā hometown nupat atcelti autobusu vēlie reisi, līdz ar to diennakts tumšo pusi turpmāk izbaudīšu pēc pilnas programmas - 40 minūtes kātojot cauri pilsētai vietējās maskačkas virzienā.

• 4 pateica
• saki vien

8/20/09 05:39 pm

Viss ir nebūtisks, izņemot to, ka esam uz viena viļņa vai baita, vai bita, vai nav vienalga.

• saki vien

7/18/09 06:49 pm

Smiltis, jūra, uzputenis un Dakterīši. Šī ir viena no retajām pareizā laika joslā pavadītām dienām (Sankarlosas režīms nozīmē gulšņāšanu vismaz līdz vienpadsmitiem), taču nu man jau septiņos nāk miegs [nepieklājīgi žāvājas]. Ja ne šis blakusefekts, tad braucieni uz jūru ir tīri labs veids, kā notriekt laiku līdz otrdienai. Tad, cerams, uzzināšu, vai esmu uzņemta maģistrantūrā.

• saki vien

7/3/09 08:01 pm

Ko tu šeit dari? Kurp tu dosies? Kāds ir tas dzīves plāns, kuru tu izsapņojis īstenosi, nevis apsūkājis ķersies pie nākamās fantāzijas?

(c) Māris Liede, Zīmes abpus apvārsnim

• saki vien