Chambre avec vue

Recent Entries

6/3/09 08:06 pm

Šobrīd man atkal ir brīvais laiks - laiks murmināt zem deguna portugāļu valodas vārdiņus, lasīt, skatīties Scrubs, rakāties darba sludinājumos internetā. Klausos Hey Jude pārlikumu klavierēm un prātoju, ko darīt tālāk.


Viena būtiska lieta, ko esmu iemācījusies piecpadsmit mācību gados: lai sasniegtu vērā ņemamus rezultātus, jālec augstāk par savu cienījamo pakaļu, turklāt vēlams - ārpus komforta zonas.

5/21/09 05:46 pm

Mamma: Ārprāts.
Es: kur?
Mamma: Tu izskaties šausmīgi.
Es: kā?
Mamma: Pēc traka suņa sarkanām acīm!


Vismaz kaut kas man šodien šķiet smieklīgi.

5/21/09 05:06 pm

Es gribu aizmukt kaut kur klintīs. Domāt par būtisko un audzēt garu baltu bārdu. Vienīgi žēl, ka L. domātu, ka līdz ar portatīvo esmu nolikusi arī karoti.

5/12/09 12:28 am

Kārtojot istabu, atradu savas pagātnes liecības - vidusskolā saņemtas rozes ziedlapiņas starp Ezeriņa noveļu lappusēm, atvilktnē iestūķētu draudzības zvērestu, veco autogrāfu kolekciju un venecuēliešu aktrisei Gabrielai Spanikai veltītu kladi. Vislabākais izbira no 2004. gada plānotāja - miniatūras ķirzakas skice, kurai reiz bija jāpārtop tetovējumā uz manas kreisās lāpstiņas. [Šņuk, šņuk.] Manas tīņu drazas svinēs arī nākamo piecgadi, ka es jums saku. Augstprātīga maiguma uzplūdi pašai pret savu ex 'es'.

5/10/09 02:42 pm

Varbūt ne vienkāršs, bet noteikti kolorīts veids, kā iepazīties ar daudzdzīvokļu nama kaimiņiem:

(pa soļiem)

1) nomest izžaušanai paredzētu veļas gabalu uz lodžijas malas stāvu zemāk;
2) izsmieties līdz vēdergraizēm;
2) novērtēt attālumu starp sevi un atgūstamo objektu;
4) pasnaikstīties ar slotaskātu --> fail;
5) zvanīt pie kaimiņu durvīm un elegantā nevērībā izskaidrot radušos situāciju;
6) atgūt nabaga drēbīti;
7) kopīgi izsmieties vēlreiz.

Šo paņēmienu ielāgošu priekšdienām, mazums - noder.

5/1/09 11:35 am

Man šodien mīļi piedāvāja braukt ar laivām (smailīti) pa upi. Piekritu. Vien tāds nieks, ka es neprotu peldēt un man ir so f****** bail no ūdens!!! Haha, jau nervu gali līgojas, tātad tūlīt sāksies arī parastā smiešanās. Tas tā kā būtu pozitīvi.

No otras puses - iztēlojos sevi kā pelavu maisu ieklunkšķam ūdenī un nesaprotam - rīts vai vakars. Bail.

Varbūt tomēr ne?

Nu vāks, diegadvēsele.

Nesaprotu, kurā brīdī esmu tikusi pie tādas hidrofobijas.

4/25/09 04:37 pm - Jauki izpīpēts

Bakalaura darba priekšaizstāvēšana pagājusi necerēti veiksmīgi; joprojām esmu klabinātspējīga.

Citādā ziņā - īsti nezinu, smieties vai raudāt. No Francūža e-pastkastes uz manējo joprojām regulāri pārplūst paradīzes ziediem, urdzošiem avotiem, Klaidermana mūzikas un viediem citātiem pārbāztas PowerPoint prezentācijas. Šodien beidzot saņēmu kaut ko jaunu. Videofails, o lalā! Klāt piecerēta pasaciņa.

Aptuvens sižets ir šāds: mēs abi dzīvojam kopā un regulāri saņemam milzīgus rēķinus par patērēto ūdeni. Brīnāmies, brīnāmies, līdz nolemjam izsaukt speciālistu, lai tas visu pārbauda (protams, tualeti, skaitītāju, iekšējo un ārējo cauruļu sistēmu, krānus, veļas mašīnas un tādus niekus) un beidzot pasaka, kas par lietu. Nekā. Viss čikiniekā. Tad kādu dienu Francūzis, tavu skādi, saslimst un ar gudru ziņu paliek mājās. Pēkšņi apjēdz, ka apakšstāvā pastāvīgi kaut kur tek ūdens. Izlien no gultas, noiet lejā, ierauga, kas par iemeslu tiem milzīgajiem rēķiniem, un konstatē, ka tas, acīmredzot, notiek katru dienu, kad manis un viņa nav mājās. Tad šams sabīstas, ka citi viņam neticēs, paņem videokameru un nofilmē šo problēmu nākamajām paaudzēm. Tagad, parau, to var redzēt visi.

Pievienotajā video redzams kaķis, kurš rotaļādamies atkal un atkal norauj tualetes podā ūdeni un apmierināts skatās, kā tas tek.

Jā, tiešām ļoti asprātīgi, haha. Man ir stalkeris.

4/21/09 02:07 am

Jau otrā reize trīs dienu laikā, kad man sāp galva. Tas tiešām manā vēsturē ir kas nebijis.

4/16/09 01:55 am - Izaugšu un būšu francūziete

Ja es ar savu sarkano šalli izskatos pēc saburzīta tītarēna, neesiet skarbi; es vienkārši pūlos to sasiet kā Garance Doré.

4/14/09 06:14 pm - Mais rien à faire (salti meli)

Par daudz domāšanas, kādai man būtu jābūt, un par maz darīšanas, lai tāda tiešām būtu. Viens gan - tagad, kad kāds priecāsies, cik forši ir treniņos pārmocīti pedāļi, es saprotoši māšu ar galvu un atkārtošu "o jā, o jā". Nomocīju savas ekstremitātes līdz pēdējam un biju gatava atlūzt turpat uz grīdas.

***

Ja es ar steigu nenosūtīšu bakalaura darba vadītājam melnrakstu, priekšaizstāvēšana man netiks plānota; ja nebūšu priekšaizstāvējusies, aizstāvēšanos man neredzēt kā savas ausis.

[Atveru kreisās smadzeņu puslodes durtiņas un nokliedzos: Osram!]

Pie darba.
Powered by Sviesta Ciba