Chambre avec vue

4/1/09 04:36 pm

Tagad tikai jāieķiķinās un jāiespiedz kāds hits, teiksim, Cosmopolitan sauklis: juhū, mana fantastiskā dzīve! Pritī leim. Esmu izstaigājusi savu rajonu krustu šķērsu, atbrīvojusi bankas kartes no pēdējās naudas, šo to iemijusi pret eiro, šo to atlikusi mārciņām. Elektropreču veikalā satiku bijušo skolasbiedru ar solārijā iededzinātām brillītēm stāvam aiz letes un sniedzam derīgus padomus ļoti svarīgos jautājumos. Viņš tad arī ar pārliecinošiem argumentiem sagrāva manus plānus šodien iegādāties štruntiņu, kurš ļauj ieštepselēt mūsu elektroierīces Apvienotās Karalistes kontaktligzdās. Redz, Latvijā es varot dabūt tikai to, kurā briti sprauž savējās. Saņēmu norādi doties uz jebkuru benzīntanku, lai tikai par vienu mārciņu beidzot dabūtu pārveidotāju tur uz vietas. Ēē... nu labi. Štrunts par fēnu, bet man tiešām vajadzēs nenomirušu datoru.
Interesanti, ka es nekad neko nesāku darīt, kamēr atlikšanas dēļ nejūtos katastrofāli slikti. Tas attiecas ne tikai uz akadēmiskajiem pienākumiem, bet arī tik triviālu procesu kā gatavošanās šādiem pārbraucieniem/pārlidojumiem. Blabla, šobrīd man vajadzētu nevis dzīt muļķi, bet atrast atbildes uz jautājumiem: Kur ir mana plānā jaka? Kāpēc melnā blūze netīra? Kas, pie velna, noticis ar zemo laiviņu zolēm? Kurš [viltīgi skatās] manā vietā rakstīs bakalaura darbu?
Šā vai tā, man patika tas, ko vakar teica Stendzenieks (mārrutks zina, ko viņš tur citēja): sirdsapziņa ir kā kāmis. Vai nu guļ, vai grauž. Tad nu zinot, ka neesmu krogotājtips, vakaros varbūt varēšu sēdēt viesnīcā un rakstīt scenāriju + BD (arī tāpēc man !vajag! to pārveidotāju). Īsāk sakot - lai miers manā prātā un koferī kārtība.

• saki vien

8/29/08 04:44 pm

Kā man nepatīk tie bari, kas vilcienu galapieturās veļas laukā no vagoniem un momentāni aizkūpina savas nikotīna nūjeles! Vienīgais veids, kā tikt cauri dūmu mākonim, ir dziļi ievilkt elpu, ienirt un drāzt uz priekšu. Nezinu, varbūt esmu tik nikna tāpēc, ka atbraucu no Rīgas ar mušu acī. Dažiem veicas!

Visādi citādi jūtos pat ļoti labi - esmu aklimatizējusies gan fiziski, gan psiholoģiski un nobriedusi apkarot arī SAVUS netikumus. Pēc darba iegāju "Jānī Rozē", pielipu pie plaukta uz pusstundu un izgāju pa durvīm ar šo to jauku vēsajiem rudens vakariem. Tagad, atverot maku, gribas saviebties. Caurvējš. Cerams, ka samaksa par priekšnieces aizvietošanu izcels mani no finansiālā kraha. Tiešām nāksies nogaidīt vēl pāris mēnešus un tikai tad laisties lapās no esošās darbavietas... Nekonkrētība man šobrīd ir vismazāk vajadzīga.

• 2 pateica
• saki vien

7/7/08 09:11 am

Patiesībā labi, ka zinu to visu, pirms labprātīgi nolieku karoti. Varēšu nobriest psiholoģiski!
Īss copy&paste rezumē no tālčata ar Itāliju:

Tā esot trešā pretīgākā vieta visā valstī. Siņjore Informators esot teicis, ka viņam bail pat iedomāties, cik tur karsts, un tā turklāt esot viena no nedrošākajām vietām. Viņš nekad tur nebrauktu, jo viņam tur besī. Neesot jau tā, ka vienkārši in general nepatīk, un viss... Tur esot ko redzēt un blabla, bet TIK UN TĀ. Nesen Sicīlijā vecpilsētā nošauti trīs bērni tikai tāpēc, ka patrāpījās pa vidu diviem mafijas grupējumiem. Lai cik skaista ir vecpilsēta, viņš jau nu nevienu tur nelaistu. Un nav jau gluži tā, ka nevarētu pārdzīvot karstumu, bet Sicīlijai draudot pārtuksnešošanās. Kad Siņjore Smīns tur bijis pirms vairākiem gadiem, vasaras vidū ūdens bijis pieejams tikai pāris stundas dienā… vai ik pārdienas.

Es jau visu laiku smējos par līguma punktu "neatbildam par jūsu veselības traucējumiem, kas varētu rasties laikā, kamēr uzturaties pilsētā"... Hmm, bet jebkurā gadījumā – to, ka būs karsts, es jau zināju, un pati labprātīgi uz to parakstījos. Tāpēc vaidēsim tikai tur uz vietas!

• 3 pateica
• saki vien