Previous | Mem | Next
 
木
dombrava
08 April 2022 @ 01:06 am
Miera stunda  
Meklēju internetā informāciju par t.s. Miera stundu PSRS laikā un uzgāju šādu te rakstu.

"Padomju Savienība sevi pozicionēja kā valsti, kas iestājas par mieru un kas ir gatava cīnīties par mieru līdz pēdējam cilvēkam. PSRS pastāvēja daudzas organizācijas, kas iestājās par mieru valsts iekšienē, kā arī daudzas organizācijas ārpus padomju robežām, kuras no PSRS puses tika atbalstītas arī finansiāli. Pirmajā septembrī skolās tika novadītas "Miera" stundas, skolēni rakstīja uz tāfeles "Миру мир!", kas krieviski nozīmēja "Pasaulei mieru!" [2]. Šis lozungs tika plaši izmantots arī publiskajā telpā: uz transparentiem, bilbordiem un maziem karodziņiem. Pirmā maija svētki arī bija sasaistīti ar mieru, pamatlozungs bija "Miers. Darbs. Maijs". Atceros, ka krievu valodas grāmatā bija bilde, kur trīs puiši kādas demonstrācijas laikā rakstīja uz sienas vārdu PAIX. Padomju Savienībā Nobela miera prēmijas vietā bija Starptautiskā Ļeņina miera prēmija. Par atbruņošanas un kodolieroču izplatīšanas ierobežošanu, kā arī daudzām PSRS miera iniciatīvām rakstīja avīzēs un žurnālos. Bet televīzijā un radio varēja dzirdēt gan jautru dziesmu par to, ka "Saulainai pasaulei – jā, jā, jā, bet kodolsprādzienam – nē, nē, nē!", gan nopietnāku un daudz skumjāku dziesmu par to, vai krievi grib karu, kurā aicināja uzdot šo jautājumu klusumam un tiem, kas no kara neatgriezās."

https://satori.lv/article/kapec-gruti-pacifistam-latvija
 
8 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
extranjero[info]extranjero on April 8th, 2022 - 09:58 am
Nu jā, PSRS glorificēja sevi kā kara uzvarētāju, un tas bija perversi. Un otrs ir, ka karš ir šausmīgs un pat tiem, kas tajā necieš, ir emocionāli ļoti smagi. Bet daudziem problēmas ir arī miera laikos – daudziem ir depresija, trauksme, pat jaunieši izdara pašnāvības. Karš to saasina, bet tomēr nav vainojams visām problēmās.

Tas pats ir par bērnības traumām. Ir pierasts vainot sliktos vecākus utt., bet ārkārtīgi daudzi bērni izaug tajos pašos apstākļos un nekas, ir mentāli veseli un spēcīgi. Bet citiem pat pie ideāliem apstākļiem ir mentālas traumas varbūt kādreiz viena pateikta vārda dēļ utt. Nesaku, ka bērnus tagad vajag pērt, bet tā ir viena no psiholoģijas problēmām, ka pētījumos nevar atrast saistību starp vecāku audzināšanas stilu (kamēr vien tie nav pārāk ekstrēmi kā badināšana utt.) un rezultātiem bērnu attīstībā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
木[info]dombrava on April 13th, 2022 - 12:19 am
Tavu komentāru izlasīju, bet šajā laikā smagi un sāpīgi diskutēt par šīm tēmām. Un vispār šis ir sarežģīti, jo mūs visus ietekmē kaut kādas idejas, tāpēc grūti pacelties tam pāri, lai par to spriestu.

Šķiet, ka bija statistika, ka kara laikā pašnāvību skaits samazinās. Par to bija arī kaut kur cibā. Ir arī statistiska, ka arī pat pirms covida ierobežojumien jauniešu skaits ar depresiju ar katru gadu aug. Varbūt tas ir tehnoloģiju vai izolācijas dēļ. Bet nu nezinu.

Protams, cilvēks ir komplicēts, ne vienmēr tie ir ārēji faktori, kāpēc rodas depresija vai trauksme. Daļa psihoterapeitu uzskata, ka nosliece uz depresiju un trauksmi cilvēkiem varētu būt iedzimta. Un tāpēc cilvēki uz līdzīgu notikumu reaģē dažādi. Varbūt tieši vecāku pārlieku lielās bažas arī veicina depresiju. Bet nu tas tā, katrā ziņā es arī neuzskatu, ka pie visa vainīgi vecāki, pat ja atbalsts un labas attiecības ir svarīgas. Esmu dzirdējusi stāstus, ka dažiem cilvēkiem bijusi gaiša bērnība, bet tad kaut kas noticis un sākusies depresija vai trauksme. Lielākoties jau vecāki grib bērnam to labāko, bet bez kļūdām neiztikt. Tā ka visiem jau varētu būt kāda bērnības trauma. To pat teica bērnu psihiatrs.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
木[info]dombrava on April 13th, 2022 - 12:29 am
Un līdzīgi ar jautājumiem par dzīves jēgu. Bail pat domāt, cik mūsdienās miera laikos cilvēku lieto nomierinošas zāles, lai varētu dzīvot. Tas arī kaut ko pasaka par šo pasauli.
(Reply) (Parent) (Link)