Nu jā, PSRS glorificēja sevi kā kara uzvarētāju, un tas bija perversi. Un otrs ir, ka karš ir šausmīgs un pat tiem, kas tajā necieš, ir emocionāli ļoti smagi. Bet daudziem problēmas ir arī miera laikos – daudziem ir depresija, trauksme, pat jaunieši izdara pašnāvības. Karš to saasina, bet tomēr nav vainojams visām problēmās.

Tas pats ir par bērnības traumām. Ir pierasts vainot sliktos vecākus utt., bet ārkārtīgi daudzi bērni izaug tajos pašos apstākļos un nekas, ir mentāli veseli un spēcīgi. Bet citiem pat pie ideāliem apstākļiem ir mentālas traumas varbūt kādreiz viena pateikta vārda dēļ utt. Nesaku, ka bērnus tagad vajag pērt, bet tā ir viena no psiholoģijas problēmām, ka pētījumos nevar atrast saistību starp vecāku audzināšanas stilu (kamēr vien tie nav pārāk ekstrēmi kā badināšana utt.) un rezultātiem bērnu attīstībā.