CREATIONS · OF · CURIOUS · MIND

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Nomākušās debesis, ozolzīles slapjā zālē un miers. Sācies lielais dāvanu projektu laiks.
Vakar sarakstīju uz lapas rudens jubilārus un vienkārši jaukus cilvēkus, kuriem vajadzētu sagatavot dāvanas. Tos, kuri jau sen ilgojas pēc kā konkrēta un nemitīgi dod mājienus par savām vēlmēm.
Es apzinos, ka esmu līdz mielēm vecmodīga. Un rudens tuvošanās to visu tik pastiprina. Man patīk paštaisītas dāvanas. Apmīļotas un personiskas. Ieguldīts darba nevis naudas pārsvars. Zīdpapīrā ietīti trausli cepumi, kašmira cimdi vēsām dienām, upes pērles un sudrabs auskaros, paštaisītas kartiņas vecmodīgā kārtā sūtītas pa pastu lauku gaviļniekiem.
Prognozēju ļoti rosīgu rudeni.
* * *
uz Baznīcas ielas stāv X failu cienīgs vāģis ar uzrakstu Anomālo Parādību un Nāriņu Centrs. Smuki :)))
* * *
Šādās naktīs tā kā pat piestāvās svaidīties pa gultu eksistenciālā lēkmē - Vai dzīvei ir jēga? Kāda ir mana misija uz zemes? Nafig tā un ne savādāk? Vārīt kafiju nakts vidū un skatīties muļķīgo nakts tv.
Tāpēc jau tā ir nakts PIRMS.
* * *
brīvdienu smukumsajūtas
- Ēst gultā no burkas ķiršu kompotu.
- No rīta stiprās, rūgtās, dedzinoši melnās kafijas vietā izraut kondensēto pienu ar kafijas piešprici. Labs garastāvoklis samaisīts ar bērnības fīlingiem garantēts.
- Skatīties kā Mada brauc ar skrejriteni. Kā gracioza feja, kurai lielpilsētas burzma ir tikai fona tapete lidojumam.
- sestdienas brokastis Āgenskalna mājās. Ar miegainām sarunām dīvānos, Sestdienas krustvārdu mīklu, sviestmaižu padošanu pār apaļajam galdam un siera sargāšanu no Velna.
- tomātu krāsu un formu psihodēlija tirgū
* * *
man tiek piedāvāts kārtējais bēdu brālis, kurš izmests uz ielas. Katru reizi domāju vai man tiešām to vajag. Atkal rūpes, raizes, vetārsti, negulētas naktis, jokaini braucieni brīvdienās uz laukiem ar zvēru kasti padusē un brēcošu klientu tajā iekšā, nebeidzama jaunu saimnieku meklēšana. Saplēsti aizkari, spēlējoties saskrāpētas rokas, saplosītas mēbeles un durvis. budžeta iztrūkums, kaķēnam uzrāpjoties pa kāju un saplēšot jau kurās zeķes....
bet laikam jau savādāk nevaru.
* * *
tomēr par Sigur Ros.
Neskatoties uz to, ka ļoti šos gribēju redzēt un sapriecājos par biļeti, kura materializējās gluži vai no zila gaisa, pēdējā brīdī gandrīz pārdomāju iet. Piektdienas dienā salijušās kurpes un garā darba diena radīja slinkuma lēkmi. Un fakts, ka pirmo reizi nācās iet vienai- biļešu skaits ierobežots. Uzmundrinādama sevi ar saukļiem par to, ka neesmu salaga un esmu pat naktī vienatnē gājusi caur Maskačkai, devos ceļā.
Izstāvot milzīgu rindu un nopērkot Arēnas Narvesenā Dirol par Ls 0,68 jutos jau uzmundrināta. Satiku sen neredzētus jaukus cilvēkus un vienu, kuru pavisam noteikti negribēju satikt.
Nu jāsaka, ka šoreiz ļoti priecājos, ka iegadījusies sēdvieta. Lēkāšana un bara kopējas laimes sajūtas iegūšana ir iespējama tikai pašā priekšā. Pārējais ir nemitīga vazāšanās pēc alus un uz tualeti. Pavēroju cilvēkus, padomāju savs domas un tad jau tumsa un viss sākas.
Perfekta mūzika nogurdinātam prātam. Iekārtojies ērtāk, piever acis un smaidi. Manī šī mūzika radīja tikai un vienīgi pozitīvas emocijas. Un Sigur Ros baudīšanai tik vajadzīgo vientulības devu, kura iespējama tikai ar ļoti korektiem blakussēdētājiem.
Pēc ilgiem laikiem pirmais koncerts, kurš manai nepacietīgajai daba bij pa īsu.
Priecājos, ka mani nevajā nemitīgas vilšanās. Vismaz mūzikā nē.
* * *
brokastu sarunas
- a tu nezini kāds Samsons Izjumovs ir dzīvē?
- nea, bet droši vien foršs. Es viņu gribētu.
- es ar
- un tad vakarā viņš man nodzied no Jevgenija Oņegina- Mne dvadcatšestjjjjjjj , noslēdz gaismu un lec gultā
* * *
- man jauns sapnis- braukt uz Venēciju ziemā
- Brodski atkal pārlasījies?
- ?
- tak visi pec Brodska grib uz Venēciju ziemā. Es grib, W. grib. Tas pat ir banāli.
Es gan centos atgaiņāties sakot,ka patiess skaistums nemaz nemēdz būt banāls. Un noklausījos urbāno mītu par to, kā T. Venecijā nezcik dienas pavadījis dzerot šnabi un shnjukstot uz Brodska kapa
* * *
Sigur Ros hipnozes seanss.
* * *
es nekad nedomāju, ka to teikšu, bet man tikko no telefona sarunas tāds depresņaks uznāca, ka aš uz Sigur Ros vairs nav iekāriena iet. Tā ir, ka piektdienā darbā sēž kā dura
* * *
[info]gossip_girl  jautājumi:

1. Kādas smaržas tu lieto?

Patreiz Viktor & Rolf  Flowerbomb un Elizabeth Arden 5th Avenue

2. Vai tu tici tam, ka katram ir sava ideālā otra pusīte?

3. Kāda ir tava mīļākā grāmata?

Ja jāizvēlas patiešām tikai viena- Vinnjs Pūks ar visu savu bandu.

4. Ko tu gribētu sasniegt savā dzīve?

Padarīt laimīgus savus tuvos un mīļos. Padarīt pasauli biškuci labāku.

5. Kāda ir tava ideālā vieta atvaļinājumam?

pavasaris vai rudens kādā sīkā Grieķijas salā.

 

* * *
sāku tā nopietnāk domāt par jaunu darbu. Šodien acīm tīkamas un labskanīgas iekš cv.lv likās tik šīs pozīcijas:

KAMERAS BIEDRU MARKETINGS/PASĀKUMU ORGANIZĒŠANA

PERSONĀLA DAĻAS PERSONĀLA INSPEKTORS

ŠOKOLĀDES IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS OPERATORS

ZAUDĒJUMA NOREGULĒŠANAS DEPARTAMENTA PRASĪBU KONSULTANTS

PAVĀRS UZ KUĢA (NIGHT COOK)

KUSTĪBU PASNIEDZĒJS

PĀKŠAUGU RAŽAS NOVĀKŠANA LIELBRITĀNIJĀ BEZ ANGĻU VALODAS ZINĀŠANĀM! APSARDZES UN INKASĀCIJAS NODAĻAS VECĀKAIS APSRAGS

* * *
varētu pat teikt, ka izskatos tā lietišķi izlaidīgi. Kopējiem spēkiem savākti sekojoši apģērba gabali:
1. Žakete
2. Kurpes - bišku spiež , bet dzīvot var
3. Rozā izstrādājums, kuru zinātniski laikam sauc par pašminu. Piesedz pārējo plikumu.

Kolēģis Nr.1.: /klusē/
Dizzy: /mazliet histēriski, bet tiešam- tikai mazliet/ nemaz neko nesaki!!!! Man visas drēbes kaput

Kolēģis Nr.2. Tu labi izskaties, tev veicas
Es gan ceru, ka Sigur Ros mani neredzēs šitādā paskatā.

Un vēl es tikko uzzināju daudz ko par /pag, tūlīt pārjautāšu kolēģim kā tas precīzi saucas/ multiplikatoru trollingam.

* * *
johaidī!!!! kāds lietus!!! Izliju līdz veļai. No kurpēm izlēju ūdeni. Un ko man tagad darīt? Ja blūzi izžāvēt ir nieks- tak žakete vēl ir, tad bez biksēm sēdēt pie galda nebūtu pieklājīgi.
* * *
умора
tiku deliģēta regulāri bojāt nervus onkam, kurš mūsu kantorim parādā ne vienu vien tūkstoti. Pēdējā laikā uz mailiem un zvaniem nereaģe.
Tīri sporta pēc vakar atkal pazvanos. Uzstājīgi. Pēc 15. pīkstiena paceļ beibīte . Pēc balss- sieva, ar kuru esam pazīstamas un pāris projektus kopā realizējām. Laikam džekam piegriezies un teicis- opjatj eta dura Dizzy zvonit dengi sprashivatj budet.
- dobrij denj, a Nikolaja mozhno?
- net, on v ojezde (aha...i trubu doma tebe ostavil?) A što vi hoteļi?
- a ja pa povadu neoplačenih ščetov.
- ja skazhu jemu kogda vernjotsa. A kto zvonit?
Vai dieviņās, man jau krampju lēkme no smiekliem. Aktrisa pagarelova teatra! Baba Njura no masāžas salona Gemorroi i podushka, blja. Par abonementa atjaunošanu zvana.
Es varu galvot, ka ja pajautātu- ei, Rita, eto ti? Viņa atbildētu - net eto ne ja, menja net doma.
Nu vārd sakot- es nesaprotu kā pieaauguši, nopietni cilvēki var šitā biznesu taisīt. Nu tak vismaz atklāti pasaki, naudas tagad nav, bizness trubā. Nevis tādas bērnu spēlītes laist.
* * *
OMGOMGOMG!!!! /spiedz aļja dura, kura Maximā Bredu Pitu ieraudzījusi/
Es tomēr iešu uz Sigur Ros!!!! Nekad vēl tā neiru priecājusies par haļavno biļeti. Žēl tik, ka viena. Bet anyway....Es iešu uz Sigur Ros!!!!
* * *
Miegaina diena. Kura būtu jāpavada pidžamā un spilvenu kaudzē iekš gultas maigajiem apskāvieniem. Našķi un nebeidzama kafija. Skatīties, ko smadzenes un nervus nepagrūtinošu. American Dad, Will&Grace vai The Hills. Vai Discovery par senām cilvilizācijām, kaut kādiem mistiskiem ieročiem, vaļu intīmo dzīvi vai Makgregora nebeidzamo braucienu uz Āfriku
* * *
Pirmo reizi viņu ieraudzīju pie kamīna. Apzinoties savu un šī mirkļa burvību, viņa nevērīgi skatījās liesmās, nepievērzdama man ne mazāko uzmanību. Smalka. Brīnišķīgām, brūnām acīm. Jau tajā mirklī zināju, ka nespēšu aiziet projām bez viņas.
Iepazīstieties- mans labākais draugs. 10 kg dzīvsvara, elegantas ausis un šķelmīgs acu skatiens. Mēs esam pazīstamas jau daudzus gadus. Un zinām viena par otru gandrīz visu. Tā bija abpusēja mīlestība no pirmā acu skatiena. Kā filmās. Jau no pirmās dienas viņa izvēlējās mani par savu human companion. Ja saplusotu visus ceļus, ko kopā esam izstaigājušas gar jūras malu, apkārt ezeriem, pa priežu siliem, aizaugušām meža stigām un putekļainām dažādu pilsētu ielām, mēs kopsummā noteikti esam apgājušas apkārt planētai.
Mazā, drosmīgā sirds. Gatava stāties pretī ienaidniekam, neskatoties uz pretinieka izmēriem. Reizēm šķiet, ka viņa pat neapzinās, ka ir -teiksim tā- nedaudz mazāka par citiem suņiem. Saceltu spalvu, atņirgtiem zobiem viņa atgādina viesuli, kas plosās, milzu ātrumā taisa galvu reibinošas virāžas. Visas kustības ir apdomātas un instinktu līmenī atstrādātas līdz tādai precizitātei, ka pretinieks nespēj tai sekot līdzi. Viņa nedara neko lieku. Kodiens būs tikai viens. Pretinieka vājākajā vietā.
Viņa ir nenormāli, nu neizsakāmi spītīga. Šai sugai tas esot raksturīgs. Zem zemes, kur parasti dodas viņas sugas brāļi medībās, šiem suņiem ir jāpaļaujas tikai uz sevi. Neapdomīgs lēmums var maksāt dzīvību. Tāpēc saimnieka neloģiska rīcība liek apšaubīt piedāvāto. Un rīkoties pa savam. Ja viņa ir izdomājusi iet pastaigā pa vienu taku, tad grūti man pielauzt uz otru. Jāņem talkā viltība. Un viņas vājība uz spēlēšanos. No sērijas- eu, skrienam, šeit būs super jauki un es tevi arī ķeršu un tad tu mani.Uz ko viņas acu skatiens saka- kamoon, im to old for this shit...hmz... nu labi, pierunāji...wiiiiii.
Viņa mīl bērnus. Un pazīstamos suņus un kaķus. Un mammas žurku. Mīl labi paēst (mēs takš atceramies, kā pazuda bez uzraudzības atstāta pica un milzu šokolāde, no kuras tev uzpampa asinsvadi ausīs un cukura šokā neļāvi gulēt mums visu nakti). Gulēt zem segas. Jebkurā gadalaikā. Ķert kurmjus un peles. Rakt. Rakt visur, vienmēr un par spīti visam. Suņu mantiņas. Un mantiņas vispār. OOOO- bumbas. Jā, es zinu, ka vienmēr esi sapņojusi par īstu basketbola bumbu. Peldēt. Un nest mājās milzīgus kokus. Iet ciemos un uzņemt viesus. Un tev kut pēdas. Pakaļējās.
Viņai nepatīk, ja es raudu. Baksta ar degunu un piedāvā savas mantiņas kā mierinājuma balvu.
Tagad, kad esam šķirtas, tev ir bail atstāt mani vienu. Kad atbraucu ciemos, vakarā vienmēr ielien man blakus un gaidi kamēr aizmiegu. Patiesībā, es tik ātri neaizmiegu. Tikai izliekos. Jo man patīk, ka tu atnāc līdz galvgalim, lai pārliecinātos, ka esmu aizmigusi un nekur nepazudīšu. Un tad uz nagu galiem aizlavies gulēt uz otru istabu.
Es nezinu kurp mēs dodamies. Un kad tur nokļūsim. Bet zinu, ka darīsim to kopā.
* * *
elementāri, Vatson
biroja pagalmā kolēģa mašīna. Aizdomīgi, jo parasti darbā ātrāk par pusdienu laiku nav redzams. Un birojā viņa nav. Tātad - vakar aizbraucis mājās ar taksi. Virtuvē uz galda pusizdzerta kolas pudele. Uz bāra letes 2 šokolādes. No vienas palikuši tikai 2 gabaliņi. Pazudusi lielā ruma pudele.
Pieļauju, ka šodien mums nāksies iztikt bez šī kolēģīša.
* * *
Smaržas ir mana vājība. Kā jau izteiktam kinestētiķim. Un arī manai horoskopa zīmei tas esot raksturīgi (to uzzināju kādā darba intervijā no simpātiskā galvu mednieka).
Cilvēkus atceros pēc smaržas. Un notikumus. Asociāciju ķēdes un jokainā sajūta, kad svešiniekam uz ielas sajūti sev mīļa cilvēka smaržu.
Man patiktos strādāt smaržu veikalā. Nav lielāka kaifa, kā tad, kad kādam draugam vajag jaunas smaržas sev vai dāvani un varu doties meklējumos. Visas manu kolēģu sievietes smaržo pēc manas patikas- neviena līdz šim nav sūdzējusies.
Man patīk teātri un opera. To smarža. Tāda īpaša. Sajaucas kopā daudzu cilvēku īpašā sajūta tieši tajā brīdī. Tikai traki, ka dažām tantēm Diora Poison un Dune ir teātra smaržas. Momentāla migrēna man.
Smaržu atmiņas jeb atmiņu smarža.
Jil Sander Nr.4 - vienīgās, kuras izlietoju aš 4 flakonus. Tāda dūmakaini rūgta. Rudens un migla. Un neapmaldīties, jo ir pie kā pieturēties. Man uz ielas nākuši klāt un jautājuši, kas šīs par smaržām. Draudzene sev nopirka un teica, ka uz viņas esot riebīgi un asi un kodīgi. Bet man griboties ar degunu matos iebraukt un palikt gulēt uz pleca. Laikam kaut kāda ķīmija ar manu ādu- saderam kopā. Es pat nezinu vai šīs vēl ražo-sen neesmu redzējusi veikalu plauktos.
CK Contradiction- mana dzimšanas diena. Neatceros kurā. Bet atceros, ka jau sen neeksistējošā klubā Dizzy. Un ka Viesturs tur pirmo reizi dejoja :)
Thierry Mugler Angel Innocent. Manas mīļākās. Aņka saka, ka tiešām pēc eņģeļa. Es saku, ka mazāk dzert vajag. Bet ir kaut kas nu tāds... tik žēl, ka ar skumjām atmiņām sasitās. Kāda cilvēka atvadu dāvana.
CD Fahrenheit. Jā, vīriešu, bet nu ļoti. Kādu brīdi biju uzsēdusies. Tad kolēģis sāka burkšķēt, ka viņam grūti koncentrēties un es smaržojot kā tikko no gultas un tā. Pārgāju uz Cartier Declaration. Visu laiku mīļākās vīriešu smaržas. Un vienlīdz labi der arī meitenītēm. Ja vien meitenīte akurāt pēc zemenēm negrib smaržot.
Viktor & Rolf Flowerbomb. Mada teica, ka lai mājās nerādos, ja tādas nopirkšu. Apsolīju. Bet pēc gada sīkais man šīs izvēlējās kādā Barselonas veikalā. Teica, ka es tā garšīgi smaržošot.
Tik dažas atmiņas. Un protams, arī tās, kuras nepārdod veikalā.
Man patīk ziepju smarža. Tikko mazgātas rokas. Bet ne ar tām jaunmodīgajām ziepēm. Bērnības iespaidā laikam . Jo rozes kā smaržas pamatnots man netīk.
Un saulē un vējā izžautas drēbes. Un kanēlis. Kafijas smarža. Āda, kad visa diena pavadīta pie jūras. Mazs kucēns. Un cepti āboli. Rozmarīns. Vaniļa un svaigi cepta ābolkūka. Metāliskā rudens tuvošanās smarža naktī, kad vēl oficiāli ir vasara. Kadiķis. Piparmētru tēja. Bērna pakausis. Jūras smarža. Priežu sils karstā vasaras dienā. Jasmīni. Sakarsusi olīveļļa uz pannas. Sveces. Lillijas............
* * *

Previous · Next