man tiek piedāvāts kārtējais bēdu brālis, kurš izmests uz ielas. Katru reizi domāju vai man tiešām to vajag. Atkal rūpes, raizes, vetārsti, negulētas naktis, jokaini braucieni brīvdienās uz laukiem ar zvēru kasti padusē un brēcošu klientu tajā iekšā, nebeidzama jaunu saimnieku meklēšana. Saplēsti aizkari, spēlējoties saskrāpētas rokas, saplosītas mēbeles un durvis. budžeta iztrūkums, kaķēnam uzrāpjoties pa kāju un saplēšot jau kurās zeķes....
bet laikam jau savādāk nevaru.
bet laikam jau savādāk nevaru.