Friends

Šorīt nejauši iemetu savu milzīgo darba atsēgu saišķi krūzā ar ļoti karstu tēju.
Labi, ka krūzē bija arī karotīte, ar ko izķeksēt atslēgas ārā no tējas. Citādak dabūtu sēdēt gaitenī, ldz tēja atdzistu.

Ja vēl kāds apmeklētājs vai apmeklētāja, ienākot darbiņā, sveiciena vietā man jautās: "Vai, bet kur tad Jūsu kolēģis - vīrietis?" es sākšu kauties. Vai apjautāšos, vai vņiem tiešām tiešām nepieciešams speciālsists, kas čurā stāvus.

DELFI: Gredzens televīzijas sejai Armandam Simsonam rokā vairs nav, tomēr šobrīd tas karājas viņa kaklā. Kad žurnāls "Privātā Dzīve" vaicāja, vai gredzens tiks kādudien uzvilkts atpakaļ pirkstā, Armands sacījis: "Šad tad ir arī labi nezināt, kas notiks tālāk..."

Iveta un Armands Simsoni ir laulībā teju 22 gadus, turklāt sagaidījuši pasaulē četrus bērnus, taču šobrīd abu attiecības nonākušas strupceļā. Televīzijas raidījuma "Superbingo" vadītājs Simsons forumā "Līdere" dalījās ar emocionālu stāstu, kura laikā viņš novilka kreklu un pār savu ķermeni pārlēja sarkanu krāsu, kas simbolizēja asinis. "Iekšējo asiņošanu neviens neredz," norādīja Armands Simsons.

Emocionālo vēstījumu Armanda sieva gan nav redzējusi.

Latvijas Banka izlaiž monētu "Līgavas vainags ar kristāliem".

Wiki: A subculture known as party and play is based around sexual activity and methamphetamine use. Participants in this subculture, which consists mostly of homosexual male methamphetamine users, will typically meet up through internet dating sites and have sex. Because of its strong stimulant and aphrodisiac effects and inhibitory effect on ejaculation, with repeated use, these sexual encounters will sometimes occur continuously for several days on end.

Stulbākais ir tas, ka par lauzto plecu nevar aizmirst. Atšķirībā no traumētajiem pirkstiem, plaukstām un rokām (kas dažreiz atgādina par sevi rudeņos un viegli īdot uz laika maiņām), plecs atgādina par sevi ik dienu - guļot uz sāna vai pat noguļoties uz muguras. Stulbais vecums.

Internets mani šodien aplaimoja ar rakstu par dīvainākajiem priekšmetiem, ko slaveni cilvēki ir vēlējušies ņemt sev līdzi kapā. Piemēram, Maikls Džeksons gribējis, lai viņu apglabā baltos cimdos, pērlēs un saulesbrillēs.  P.S. Tonijs Kērtiss uztvēra izteicienu par "pēdējo ceļojumu" burtiski un - bez jau ierastajiem cimdiem un saulesbrillēm - zārkā nokļuva arī Aifons, suņa Džeka pelni, cepure, vesela soma vēstuļu un fotogrāfiju, skaidrā nauda, medaļas, akmeņu kolekcija, divi pulksteņi un septiņas paciņas cukura aizvietotāja.

Vai kaut reizi dzīvē man būs sajūta, ka esmu gana laba?

Jā, ir lietas, par kurām, es uzsitu sev uz pleca, tomēr aizvien ar to ir bijis par maz.

Jo vairāk es izprotu sevi, jo labāk tas izskaidro dažas lietas manā dzīvē. Un tomēr - vai tāda birku piekarināšana sev ko maina? Vai sapuvis ābols no tā kļūst mazāk sapuvis, ja mēs to nosaucam smalkā vārdā? Priekš manis - jā! Ir bijis reizēm atvieglojoši saprast, ka es neesmu nenormāla, ja esmu savādāka kā citi. Ka varbūt tas nav tikai slikts raksturs un izlaidība. Vienlaikus tas zināmā mērā sagrauj arī cerības, ka kaut kas var mainīties. Jo vienmēr ir licies, ka es saņemšos un tad viss būs. Dažreiz tik ļoti gribētos būt vienkāršākai un pareizākai. Labākai?!

Pietrūkst vienkārša, cilvēciska siltuma.
Ir sajūta, ka es dodu un dodu, atdodu sevi visu. Bet vai ar to pietiek? Vai tagad es esmu gana laba? Un kam es gribu būt gana laba? Pati sev?

domāju, drīzumā nāks atklātībā satriecošā info, ka šlesers uz epšteina salas reiz uzstājās kā dīdžejs ar basiem no iekšienes

Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres".

pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:

kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā

pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles

nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi

Šodien gāju pa ielu, muti atplētusi, un grozīju galvu uz visām pusēm. Jo man ir jaunās brilles un es beidzot redzu!
It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga...

Dienas ieraksts (mēs vēl šito te darām?)

No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.”

Paradise otrā sezona paceļ šo seriālu jaunos augstumos. Strong recommend.
UPD: un atkal pēdējā sērija visu sačakarē. Nu kas tas ir ar tiem scenāristiem ka jāuztaisa kautkāds samudrīts sūds ar cliffhangeri?

Vakar gāju uz Rīgas Policijas Austrumu iecirkni. Jo Lauvam decembrī pazuda telefons. Aprīļa vidū tas mistiski atradās un tā nu es ka Lauvas likumiskais aizgādnis varēju doties tam pakaļ.
Starp citu - turiet telefona vāciņā čeku ar savu vārdu. Vai bibliotēkas karti. Tieši tā Policija sazīmēja, ka atradies Lauvas telefons - pēc viņa soda čeka bibliotēkā par kavētu grāmatas nodošanas termiņu.
Pats pasākums bija īss un patīkams, laipns policists (ar īstu ieroča uzkabi!) nodiktēja visu, kas jāraksta uz lapas, un izsniedza pazudušo priekšmetu.
Bet ko es gribēju pierakstīt šeit, bez diktēšanas - pa to īso laiciņu, kamēr es grozījos uzgaidāmajā telpā, tur ienāca trīs citi apmeklētāji. Vīrietis ar maisiņu, ko viņš vēlējās atdot konkrētam policistam (pēc visa spriežot, patronu čaulītes), nekaitīga paskata bārdainis, kam policiste skaidroja viņam piešķirto tuvošanās aizliegumu un iespējas to pārsūdzēt, un jauna, tumsnēja sieviete, kas no lapiņas nolasīja, ka vēlas rakstīt iesniegumu par bērn tēva vardarbību pret bērniem. Cik saprotu, no lapiņas viņa lasīja tāpēc, ka praktiski nerunāja latviski. Man taisni gribējās viņu apskaut un teikt, ka viss būs labi, ka viņai viss izdosies. Un vēlme ar kādu sarunāties krieviski man pēdējos gados uznāk ļoti reti.

No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)