CREATIONS · OF · CURIOUS · MIND

Jāziņ, paskatījos spogulī un nobijos. Izskatos kā dziestoša jaunava no Ostinas romāniem. Neveselīgi degošām acīm un sakodītām, sarkanām lūpām. Kiš mājās.

Izķeksējot no savas apziņas šībrīža sajūtu cēloņus un rezumējot situāciju, skaidri redzu izeju. Pamest visu un nolīst uz kādu laiku pagrīdē. Vismaz uz ziemu. Savā darbā jau krietnu brīdi neķeru kaifu un pēc nedēļas tas vispār kļūs par nebaudāmu pasākumu. Pamest darbu nozīmē pamest manu dzīvokli ( jo diez vai saimnieks piekritīs gaidīt manas eksistenciālās krīzes beigas un jauna darba atrašanu, līdz kļūšu maksātspējīga), pamest Rīgu un un ar bezdarbnieka pabalstu vilkt ziemu man piederošajā platībā 100 km no Rīgas.
Tas mani glābtu. Vismaz dotu laiku sevis izķidāšanai, ādas pārkāršanai pār balkona margām.
Tad kaut kad pavasarī kā fēnikss no pelniem es varētu iziet piesaulītē un cerams- pasmaidīt.
Atzīstos- man ir bail spert šo soli.

Jau vairākus gadus- mana ziemas mūzika .

Kad aiz loga putina un tumsa ir uz palikšanu, mazliet citas realitātes nāk par labu.

Gribu ielīst gultā, pārvilkt segu pāri galvai i vsjo.

lee sāktā diskusija par darba atvikņu saturu. Es ar savām ļoti lepojos, jo beidzot tās ir daudzmaz kārtībā, sakarā ar neseno pārcēlšanos:

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

bet nekā uberinteresanta

Iepazīstieties- Soņa. Kaķu meitene, kurai tiek meklēts saimnieks. Jāatzīstas, ka man dikti, dikti negribas no viņas šķirties, bet cenšos nodalīt darbu un personiskas izjūtas :)

Soņai ir aptuveni 2 gadi, mīlīgs un sirsnīgs raksturs, lieliskas manieres.

Hobijs- zemsegas gulēšanas ar murrāšanas elementiem.

Nav pieķerta tapešu vai aizkaru plosīšanā.

Brīvajā laikā labprāt sēž uz palodzes un vēro putnus.

Sapnis - human companion ar plašu sirdi.

Vairāk bilžu šeit. Ja nu kādam ir vēlme iepazīties ar Soņu, lūdzu dodiet ziņu.

Dzestrs rīts. Mazliet salti. Tāpat kā pirms pāris gadiem.
Tādā pašā rītā mēs ar Aņku stāvējām uz Annas muižas tilta. Ilgi knibinājāmies ap kārbu. Negribējās runāt.
Beidzot mums izdevās tikt galā ar vāku. Aņka pārliecās pār tiltu un izbēra pelnus virs ūdens. Man uz mirkli aizrāvās elpa. Pelni, vēja pūsti, lēnām nosēdās uz ūdens un straume tos maigi apskāva. Kad beidzot atkal varēju elpot, Salacai un Andrejam dāvināju baltu rozi. Beidzot brīvības sajūta. Tik nez kurš bija tas atbrīvotais- mēs vai viņš.
Tā mēs izpildījām tēta pēdējo gribu- izkaisīt viņa pelnus no iemīļotās makšķerēšanas vietas- Annas muižas tilta , austrumu vējam pūšot uz jūru.

Kolēģi aizgājušajā vārda dienā pasniedza man Karlas Bruni disku. Negaidīta izvēle.
Bet vecmammas dāvanu- manus mīļos mazsālītos gurķus- nekas nepārspēj.

Jau pagājušās nedēļas sākumā ar Sašu nolēmām sestdien braukt uz Kolku. Ekspotīcijā.
Sestdien protams, ka aizgulējos un uz Sašas zvanu par to, ka ārā mežonīgi auksts un viņš principā ir klāt, reaģēju ar mežonīgu lēcienu iz gultas. Stāvu izpūrusi pie skapja un nevaru atrast ziemas drēbes. Rezultātā abi izskatījāmies kā ziemas pārsteigti Rīgas stulbenīši. Es kašmira mētelī un kedās. Saška izskatījās sapūties, jo bij uzvilcis 3 džemperus vienu virs otra, kedās ievilcis vilnas zeķes un drūmi šņaukājās.
Tā nu devāmies ceļā. Apraudzījām kaitotājus Bērciemā. Saškas vasarnīcu, kur man tā vien gribējās palikt zvilnam šūpuļtīklā priežu meža viducī un klausīties jūras šalkoņu.
Kolkā ietrāpījām uz vietējās pensionāru biedrības koncertu. Aizkustinoša dziedāšana sintezatora pavadībā, kuru izbrīnīti klausījās 7. BMW tusa dalībnieki ar šnabja pudelēm rokās un aci katru uz savu pusi.Jūra bij brīnumskaistā zaļganpelēkā krāsā, vējš mežonīgs un viss bij pa smuko. Pa pludmali vazājās 2 vīriņi. Vienam metāla detektors otram lāpsta. Apslēptā manta?
Bet vispār šis ir sēņošanas stāsts. Jau vasarnīcā pilns pagalms ar sēnēm. Atpakaļceļā Kolkas veicī iepirkām 2 nažus un milzīgus rozā dāvanu maisus. Man tika ar kaķi, Sašam ar rozēm. Nosaucām sevi par spontānajiem sēņotājiem un bridām mežā. Man tāpat kā vienam no Latviešu stāstu varoņiem ir tikai 2 sēnes- gailenes un bērzlapes. Pārējās nepazīstu un negribu noindēties. Tā nu lasīju tik šīs. Staigāju pa mežu, dungāju dziesmiņu, lasu sēnes. Kamēr aci pret aci nesadūros ar milzu zirnekli, kurš savus tīklus bij savilcis starp kokiem tieši manu acu augstumā. Mirkli kliedzu šim sejā, aizgaiņāju tīklus ar savu kaķu maisu un spiegdama skrēju projām. Laikam šī tikšanās ar sātana labo roku mani tā satrieca , ka kļuvu neuzmanīga. Griežot kārtējo sēni, iešņāpu pirkstā līdz kaulam. Nekad nebij iedomājusies, ka no viena pirksta tā var gāzties asinis. Kamēr tiku līdz mašīnai, izskatījos kā biedējošs personāžs no Doktora Kaligari kabineta.
Sēžu uz celma, ēdu brūklenes un gaidu Sašu. Nav. Nav. Joprojām nav. Lai tiktu pie telefona, man jāizsit mašīnas stikls. Bet ja Saša tomēr atradīsies, tad viņš par šitādu izgājienu nositīs mani. Nostājos uz celma, izkliedzu vējā Sašas vārdu. Velti. Aiz muguras nokrakšķ zars. Nelabi iebēcos. Garām, aizdomīgi lūrēdams, paiet večuks ar mugursomu, kurā kā reiz ietilptu mana izmēra spontānais sēņotājs.
Par laimi Saša atradās, nomazgājām manu roku, aptinām ar salvetēm un braucām uz Rīgu.
Mājās gan gatavojot sēnes ar to briesmīgi aso jauno sēņu nazi pārgriezu vēl vienu pirkstu. Un atkal asiņu jūra.
Bet par to mani vārda dienas viesi jau svētdienas rītā tika cienāti ar gaileņu omleti un maniem sēņotāja stāstiem.

Но помните: влюбленный человек всегда опасен.

kāpēc sievietēm ir gari mati, a?
Kurš izdomāja, ka tas ir smuki? Un kāpēc tieši sievietēm nevis vīriešiem? Dīvaini. Es jau sen par šito štukoju, jo gari mati reizēm dzen mani kokā. It sevišķi vējainā laikā.
Es vēl saprotu, ka meitenītei gribas garus matus, lai tur teiksim copi taisītu vai lokas veidotu. Nu ir viņai savs štuks tajā visā. Bet savādāk?
Lai ziemā ausis nesalst?
Ar sievišķibu jau matu garumam nav nekāda sakara. Vienlīdz sievišķīga esmu jutusies gan ar 1 cm ezīti, gan garām lokām. Bet tie garie mati tā besī.... Reizēm iekāriens pašai ar šķērēm visu šņiku šņaku nost.
Gari mati patīk bērniem. Biju iespiesta auto pakaļējā sēdeklī starp diviem 3gadniekiem. No abām pusēm sīkās roķeles glauda matus. Gabucis sapņaini dūc-Meitenīte.... Elziņa bubina par to, ka viņai ar tādi mati kādreiz būs. Un kā apmāti ņemas ar mani. Bērna sapnis saproties.
Un vīrieši tak ar tādi mazi bērni vien ir. Ierakties mīļotai ar degunu matos, bužināt, aizlikt loku aiz auss. Un nedod dies pateiksi, ka vēlies īsus- razvod i tumbochka pa palam.
Dīvaini vārdu sakot.

Strīdēties ar beibi, kurai pēc mēneša paliek 80 gadu, ir bezcerīgi.
Tumši sarkans ir gaiša krāsa, bet salātzaļš- tumša. Un varu iet ieskrieties ar visiem saviem glupajiem skaidrojumiem.

nomērīta, izanalizēta, caurskatīta un sazāļota beidzot atgriežos darbā. Lai gan smadzeņu vietā vate un gaita grīļīga, mājās sēdēt vairs nav iekāriena.
Mūsu biroja darbarūķus pagājušajā nedēļā bij nokāvis vīruss. Vienīgais, kurš nesaslima, bij mūsu mākslinieks. Un aizdomas, ka viņš ir sērgas ievazātājs šinī iestādījumā. Aizdomu pamats? Sieva, kura strādā slimnīcā un bērni, kuri apmeklē dārziņu. Pilns komplekts un pašam jau izveidojusies īpaša imunitāte.
Brrr... gulēt mājās ir briesmīgi. It sevišķi, ja esi nopietni slims. Sāp viss- pat zobi un ceļgali. Vienīgā izklaide- sarunas pa tel. ar otru slimo kolēģi. Vērā ņemams noliesējums , jo apetītes vispār nebij. Tāpat viss ēdiens garšo vai nu pēc baltegles (deguna pilieni)vai mārsila (klepus sīrups).
Veselībā ir spēks.

Brīvdienu aukstais vējš labi pastrādājis. Vakaros nācās satīties šallē, dzert aveņu tēju, šņaukāties un skatīties tv.
Nu tad lūk- tas ir p....jec. Vai arī es kaut ko nesaprotu.
1. Latvijas Pricese. Jēziņ. Es nesapratu jau sākotnēji to konceptu- tā kā latviešu meitenes ideāls tiek meklēts vai kas??? Katrā ziņā izskatījās it kā tas glumais dancātājs/konkursa vadītājs būtu nācis sev līgavas meklēt. Katru reizi pie viņa- es vēlētos ar tevi iepazīties tuvāk- man palika šķērmi. Nesapratu, kāpēc atmeta dažas patiešām normālas meitenes, bet atstāja pārbalināto matu ērkuli ar biedējošajām skropstām . Vārdu sakot ne koncepcija, ne vērtēšanas kritēriji man netapa skaidri.
2. Zvaigžņu lietus. Vairāk kā pusi no dalībniekiem nespēju ierindot ne kategorijā zvaigzne, ne dziedātājs. Nu nekad neesmu dzirdējusi par tādiem mūziķiem un pārējiem dalībniekiem. Aizkustinoši nemelodiska dūkšana zem deguna, spiegšana un vervelēšana. Prime time šovs saucas ....pftuu
Nē, bij jautri. It sevišķi, kad mēģināju sev un Soņai pierādīt, ka pat ar aizkritušu balsi un necaurelpojamu degunu dziedu dezgan ciešami.

Interesanti vai ir nosaukums tādai fobijai- bailes no nedrošām konstrukcijām?
Man tāda pavisam noteikti piemīt. Parasti tā vēl iet roku rokā ar bailēm no augstuma.
Piektdien bij ielūgta uz visnotaļ jauku izrādi iekš Dzelzsceļa muzeja. Bet mīlīt- jāsēž uz kosntrukcijas, kura veidota no metāla stieņiem un skrūvēm. Drebinās un kustinās pie katra soļa. Nosēdēju visu izrādi uz krēsla maliņas, sagatavojusies nāvīgam dubultsalto.
No šitās pašas operas ir Forum Cinema (nemaz nestāstīšu , ka pāris gadus gāju tik uz filmām, kuras bij apakšējās zālēs. Bat tad man kāds vīrelis pastāstīja par peldošām šuvēm vai kā tas saucas un es jau jutos drošāk)
Vai šitie vagoniņi, kas striķos iekārti braukelē nepiedodamā augstumā.
Amerikāņu kalniņi. Pat tas augstums mani tā nebaida kā sanaglotie koki, pa kuriem mežonīgā ātrumā nēsā manu manāmi sašņukušo ķermeni.
Lidmašīna vispār ar ir nedroša konstrukcija- nav normāli cilvēkam sēdēt metāla kastē debesīs.
Vārdu sakot- apzinos, ka esmu iebaidīta. Un saprotu, kāpēc man tāda ļubestība uz fiziķiem da inženieriem. Vismaz kāds šajā pasaulē var pamatoti man teikt- nebaidies! Šitas tiešām ir droši!

Šodien pārvākšanās. Par laimi ne uz to briesmīgo stikla fabriku. Paliekam tepat, bet samazinam telpu skaitu. Nu man būs jālūrās uz putekļainu centra ielu un smukais pagalmiņš ar puisi pretējā birojā ir pagātne.
Nu cik mēslu viens cilvēks var savākt atvilktnēs? Papīru kaudzes, kurpes, grāmatas, disku kalni, zīmēšanas bloki, guašas un palete, zāles pret kakla sāpēm, nagu lakas, fotogrāfijas, žurnāli, piparkūka ar manu vārdu, vitamīni, vēdeklis, roku krēmi (3 gab.) un rentgena uzņēmums. Un vēl un vēl un vēl....

jau trešo reizi vienas nedēļas laikā pamostos ap deviņiem. Saskaņā ar darba līgumu, tajā laikā man jau rātni jāsēž darbā.
Ziemas miegs jau augustā?