Man ir bail no Liānas Langas. Un es tam nerodu nekādu skaidrojumu. Pat viņas balss man liek spiegt un tad pārvilkt pār galvu segu un sēdēt klusu, klusu- varbūt viņa mani nepamanīs.
| |
|
Man ir bail no Liānas Langas. Un es tam nerodu nekādu skaidrojumu. Pat viņas balss man liek spiegt un tad pārvilkt pār galvu segu un sēdēt klusu, klusu- varbūt viņa mani nepamanīs. |
|
| |
|
Sociofobs mēģina tikt pie ārsta
- chau! klau man liekas ka man ir angiina. es gribeet aiziet uz arsu pie aarsta - jezinj, vai te ir kads vesels cilveks arī? nu? - bet es nesaprot kaa man jaapierakstaas - tulit pateiks... 7201006, 7201007, 7201008 - oo - zvanam, bet ilgi necels - a kas jaasaka? - sakam, ka pie terapeita un ka steidzami - hmm - ka vajag tulit un ta, tad kaut kur starplaika ierakstis, jo parasti vairakas dienas rinda - steidzami? - jaa - oks - un tad vinji mani shodien vai pierakstiis? vai kaa? - nu es tak nezin- uzzvani - hmm - nju? zvaniji? - nee veel ne - tad zvani blja - es shodien nevarees izkusteet - nu tak shodien ar netiksi, lab ja rit - tapee es piezvaniis riitnoriita - nea - fak - pasaki savu pers. kodu, es uzzvaniis - nu dvaj - dr. tāda un tāda. 10.20 - aha - kur paldies, sīkā? - paaaaldiesmilziigsmiiljaamaasalielaa jaukaa - aha - es tur aizieshu pie registraturas pateikshu,ka man pie dr kundzes? - tur numurinsh 2. stava regjistratura jaizspiezh no automata - mhm - tad gaidi savu kartu, pieej - jamkasa kau kad peec tam? man taa apdrosinaashana- kas ar to jadara? - panjem lidzi tk pasi un apdroshinashanas karti un vel ko tur vajag. to uzreiz dod regjistratura, nemaz negaid kamer prasa - oks - pasi, atceries panjemt - jaa |
|
| |
|
- vecmamm, čau , te es. Apsveicu vārda dienā! - oi, paldies, paldies. - ko tad dar gaviļniece? - radio klausos. - gaidi, kad tev kāds veltīs apsveikuma dziesmu? - aha. Zilo lakatiņu. Kāds vecs brūtgāns. hehehe - tad vakarā svinēsiet ar mammu? Pasēdēsiet? - jā . pasēdēsim. gultā. hehehehe Sveicieni visām Melānijām vārda svētkos! |
|
| |
|
No bijušā drauga man laiku pa laikam pietrūkst tikai viens. Viņa dēls. Pateicoties viņam es domāju, ka ja man kādreiz būs dēls, tas varētu būt pat ļoti jauki. Pirms tam man bij tikai vāja nojausma par puišu pasauli. Un vienmēr smējos, ka mans dēls noteikti būtu baletdejotājs, kurš savai meitenei teiks - Mammiņa visu dara labāk ...hehehe Pirmo reizi satikāmies manā vārda dienā, kura tradicionāli tika svinēta brokastu formātā Karambā. Me un man trakā famīlija. Viņš ieradās ar skaistu rozi, tāds bik sakautrējies. Bet jau pēc mirkļa pļāpāja un dalīja savu vistu ar Aņku, kura centās lauzt viņa labo audzināšanu, apgalvojot, ka pārāk bieža roku mazgāšana sagraus viņa imunitāti. Nu un tā mēs sadraudzējāmies. Kopā pavadījām daudz laika, jo tētis mūždien bij aizņemts pelnot lielo piķi. Ja kāda forša multene, tad obligāti jāskatās kopā. Jo mums vienāda humora izjūta un esam Šreka, Madagaskaras un Vāģu fani. Viņš man mācīja spēlēt basketbolu (es varot būt laba spēlētāja, jo pareizi metot bumbu), lika lasīt žurnālu Forsāža un kaut kādus mistiskus auto testa katalogus, kuri iedzina mani šausmās. Tjūnētie auto- ņifig nesapratu, bet viņš kā traks uz to. Mūsu saruna kaut kādā izbraucienā: - kā tev šitie diski? - es jau neko nesaprotu no šitās padarīšanas, bet tīri subjektīvi man liekas nedaudz pārspīlēti. - tīri subjektīvi (stiepjot jokainos vārdus) tev laikam taisnība. Es viņu saslimdināju ar suņiem. Un nepārtraukti klausījos par to, kādus suņus viņš šodien redzējis un kas tā pa sugu un ko tādi ēd. Un iemācīju taisīt auskarus. Un laiku pa laikam man izdevās piespiest viņu lasīt grāmatas. Mums abiem patika parkos rīkot sacensības ar mašīnām, nu tām ar pulti vadāmajām. Kopā šausmās brēcām amerikāņu kalniņos un spiedzām par medūzām pludmalē. Nepārprotiet, manī nebija nekāda mātes instinkta vai kā tāda. Es vienkārši biju atradusi draugu, kurš mani pieņem tieši tādu, kāda esmu. Ar visām manām vājībām, bailēm un dīvainībām. Un vecuma atšķirība mums nebija svarīga. Kādu dienu sazvanoties ar viņa tēti, noklausījos par to, ka atkal daudz darba un nezin kad atbrīvosies un visu jau iepriekš zināmo tekstu. Sīkais man saka - tētis atkal dusmīgs? - mhm.. - un tu jūties vainīga, vai ne? - nu jā /neizpratnes pilnām acīm skatos uz šo/ - nu es ar tā bieži jūtos. vainīgs. un ko tu tad parasti dari? - reizēm paraudu un tā - hehehe... nu jā, bet tu jau meitenīte. tas ir normāli. Tas lūk bij stāsts par skaistu draudzību. Un brīnišķīgu cilvēku, ar kuru reiz nejauši krustojās mans ceļš. |
|
| |
|
Man patīk mūsu birojs. Un man patīk mani kolēģi. Vismaz tie, kuri dzīvo manā birojā. Nedomāju, ka strādājot kaut kādā bankā vai ministrijā, es varētu atvērt līdz galam visas milzu durvis, uzvilkt suņvilnas zeķes, ieskrieties un sllllllliiiiiiidinaties!!!! No apspriežu telpas, cauri manam kabinetam, mazliet piebremzēt nākamajā, izņemt pagriezienu un tālāk cauri mākslinieku zālei...wiiiiii!!!!!! Un neviens nebrīnās un neapsauc. Tik aizrāda, ka pagriezieni man vēl nav līdz galam izstrādāti un tā es var izvelties visā savā suņvilnaszeķu skaistumā uz Lāčplēša ielas. |
|
| |
|
Doktor Aiboļit saka, ka man 2 reiz nedēļā jāēd steiks + bietes + granātāboli. Esot švaka un vispār sevi vairāk jāžēlojot. Kā man ar to steiku tikt galā- nestādos priekšā |
|
| |
|
Filma, kura vienmēr padara manu dienu par notikušu. Brīvdienās atkal noskatījos un smējos un raudāju. Žēl, ka Latvijā tā gandrīz netika pamanīta un maz cilvēku, kuriem varu teikt - atceries to Stīva deju?- un smieties kopā. Un viens no retajiem gadījumiem, kad saundtreks ir tikpat atmiņā paliekošs kā pati filma. Mans mīļuks Deivids Bovijs portugāļu valodā, Sigur Ros filmas finālā, Iggy and the Stooges. Smuki, smuki, smuki.
Par mūziku filmās. Bez šīs ātrumā tik dažās, kur tik pēc mūzikas man visa filma norullē gar acīm. Psycho. Protams- Star Wars un OO7. Tarantīno ar derēs- Pulp Fiction un Jackie Brown. Kubrika 2001: A Space Odyssey. The Graduete ar Simon & Garfunkel mūziku. Droši vien vēl kaut kas, bet negribas domāt.
|
|
| |
|
pusdienslaika kolektīva nagu lakošana. Manējie tagad tonī, kura nosaukums I`m not really a waitress... |
|
| |
|
Man iestājas panika. Kā vienmēr pirms tāda nopietnāka darbiņa. Nākamjā nedēļas nogalē paredzēta fotosesija. Galvenais, lai laiciņš nepieviļ. Galvenajā bildē jābūt 7 cilvēkiem, kuri mistiskā kārtā spēj atrauties no saviem darbiem, haltūrām, mājas buves, bērnu pasākumiem. Izrādās, ka daļai nav nepieciešamā apģērba. Vienai beibei problēmas saštellēt matus bildei paredzētajā frizūrā. Trūkst pāris rekvizītu un problēmas ar transportu.Un daži apvainojušies, ka nebūs galvenie varoņi. Tiem apsolīju papildus kadrus. Un esmu mazliet nogurusi pārsūtot visiem iesaistītajiem neskaitāmas sarakstes, lai visi būtu lietas kursā par idejām, izmaiņām un pasākuma plānu. Bet iepriecina vispārējais entuziasms. Mīlulīši mani :) |
|
| |
|
Vakar naktī filma Жара. Tik pozitīvas emocijas man sen nebij bijušas. Naivi, bērnišķīgi,bet ļoti mīļi. Un mana mīļā Nino Katamadze. Kā skaists punkts bezjēdzīgajam karam. Krievu filma ar Gruzijas mūziku. Ja jums kādreiz pietrūkst saules un pozitīvu emociju- rekomendēju. Nino Katamadze & Insight "Black And White" |
|
| |
| |
|
pieklājīgs līdz riebumam
You musn't keep accusing me of being drunk young lady - this isn't Breakfast at Tiffany's (you know the scene where Paul says to Holly 'you're drunk' and she says 'I know), when I say nice things to you it's because I mean them (another Breakfast at Tiffany's - I love you - so what - so what plenty!). |
|
| |
|
Kratoties pa Brīvības ielu uz centru, nonācu kaujas laukā. Babulis, ap 70 gadiem, glaunu cepuri galvā, spiedzīgā balsī sāk klāstīt, kā viņiem pensijas oktobrī nebūs, jo Latvijas palīdzēs Gruzijai. Un ka viņa ukrainiete un Ukrainā cilvēki badā mirstot- kapitālisma upuri.Vārdu sakot- kuda mir katjetsa. Vienā brīdī kādam pavecam krievu onkam auses neiztur : - Ženščina, vi možete po tiše?! - Da ti kto takoj shtobi mne tak gavaritj. Ja ženšina. A ženšina samoje krasivoje shto sozdal Bog!!! - Toljko ne vi! - Zhenshchina eto svetoje! - Vi ne zhenshchina, vi-padla. un tad tik sākās. |
|
| |
|
– Прелесть моя... – начал нежно Коровьев. – Я не прелесть, – перебила его гражданка. – О, как это жалко, – разочарованно сказал Коровьев и продолжал: – Ну, что ж, если вам не угодно быть прелестью, что было бы весьма приятно, можете не быть ею. |
|
| |
|
Kādu brīdi atpakaļ šausminājos, kā kāda cibas meitene ar bezmiegu cīnījās. Vai dieniņās, mans miegs ar ir auzās. Bezmiega nakts, aizmiegu darbā. Vakar aizmigu taisni no vannas - satinusies dvielī un slapjiem matiem. Astoņos vakarā. Pamodos 3.45 un tā arī nosēdēju bez miega līdz rītam. |
|
| |
|
Kioskā pie darba sākusi strādāt feina, safrizēta kundze.Ar perfektu dikciju un Veltas Skurstenes balsi. Patīkamas pārmaiņas pēc tā distrofiskā gliemeža, kurai uznāca identitātes krīze katru reizi, kad viņai ko pajautāju. |
|
| |
| |
|
Katram sava (ne)patiesība
Plānotā sabiedrības sašķelšanās ir notikusi. Un ātrāk, kā man tas likās. Arī manā mazajā sabiedrības modelītī, kuru saucu par savu ģimeni. Nē, nu ar radiņiem man viss kārtībā. Vakardienas pasēdēšana nekādas atklāsmes par radu politisko nostāju man nenesa. Bet ģimenes draugu institūts gan ir lupatās. Tātad mūsu draugi. Sauksim viņus par P. un D. Abi radošu profesiju pārstāvji. P. ne ar ko nepārsteidza, paziņojot , ka pirmdienas rīta pirmā apzinātā darbība pēc pamošanās bijusi raidīt "nāvi un vemšanu Putinam". D. , ciemojoties pirms pāris dienām pie mums, sācis cepties, ka esam Rietumu ideoloģijas nozombēti un neredzam patiesību. Un Putins ir varonis,pēc kura krievu tauta tik ilgi ir ilgojusies. Tā lūk. Es bij tādā šokā, ka pat apsvēru lielāko sodu- D. izdzēšanu no saviem draugiem el vē. Ir tik jokaina sajūta, ka pat nenojaut , ko domā cilvēki, ar kuriem kopā savās mājās dzer kafiju, mācies zīmēt un dari citas nozīmīgas lietas. Un par Krieviju. Zeme, kurai ir tik izcila kultūra, kura ir radījusi smalku un niansētu skaistuma izjūtu, kuras radošais gars vienmēr ir tiecies pēc brīvības. Jeseņina, Turgeņeva, Čaikovska, Brodska zeme. Un tas kretīniskais mesiānisma gars. Kaut kādā izkropļotā sapratnē. Un sajūta, ka vienmēr kāds Dāvids dosies nebeidzamā cīņā pret Goliātu. |
|
| |
|
Šovakar no visiem Rīgas stūriem Āgenskalnā sabrauks radiņi. Droši vien, ka pasmiesimies, kā parasti. Pastutēsim ar plecu Aņku. Un iedzersim- par laimīgākiem medību laukiem mūsu mīļumam. |
|
| |
|
Lietus un asaras. Par bērnības draugiem. Un piedzīvojumiem. Par skumjām un priekiem. Kopā piedzīvotiem un dalītiem. Mūsu ģimenē vairs tikai divi suņi. |
|