| 9.klase raud |
[Mar. 3rd, 2026|04:16 pm] |
Pēdējā gada laikā jau otro reizi saraudināju bērnu matemātikas privātstundas laikā.
Abi bija devītklasnieki. Abiem jākārto matemātikas CE. Abi zina matemātiku uz 6-7, taču gribēt prast risināt arī 8-10 uzdevumus.
Abi, saskaroties ar tiem 8-10 uzdevumiem, jūtas ka "dauza galvu pret sienu".
Vakar skolniece no klasiskās ģimnāzijas pildīja uzdevumu no ģimnāziju iestājeksāmenu grāmatiņas
50 minūtes, un atbilde beigās tāpat bija nepareiza. Tie paši uzdevumi, kas parastajās
skolās ir 12.klasē.
Sāka raudāt, jo vispār jau uzskata, ka nemaz tik dumja nav. Un viņai, droši vien, tā sen nebija sanācis, ka 50 minūšu laikā
vienu piemēru/uzdevumu neatrisina.
Taču viņa izmēģinājuma ģimnāziju iestājpārbaudījumā dabūja tikai 57%. Skaidrs, ka viņa gribētu palikt savā ģimnāzijā arī 10.klasē.
Taču ar 57% tur un ap 75% CE varētu būt tomēr par maz, lai izturētu konkursu. Uz veiksmi paļauties - matemātiķi tā nedara.
Es meitenei atvainojos par to, ka matemātika ir grūta.
Vispār jau matemātiķis kā profesija pelna ar to, ka pierāda un rada teorēmas, rada jaunu matemātiku.
Lai radītu jaunu, arī ir "jādauza galva pret sienu, kamēr siena sadrūp". Tā ir teorētiska zinātne. Izdošanās procents nav skaidri nosakāms. |
|
|
| |
[Mar. 3rd, 2026|01:43 pm] |
no noklausītajām sarunām (nekā daudz, tikai aprautas frāzes, kurās galvenais ir intonācija, nevis teksts, taču pamēģiniet iztēloties):
- kāds vīrietis iet pāri ielai un runā pa telefonu, apstājas, paceļ acis pret debesīm un satraukti kliedz: "Es saku - bļaģ! Es saku - pag, pag, pag!"
- pavisam jauns puisis ar meiteni ātri pamet RIMI, neko nenopirkuši un acīmredzami sastrīdējušies vai tuvu tam, dzirdu tikai pāris vārdus, ko saka meitene: "Bendžamins Natanjahu!" un pēc pāris sekundēm: "Es nevaru to atbalstīt!" |
|
|
| |
[Mar. 2nd, 2026|08:47 pm] |
|
DELFI. Atvērtas attiecības nav tikai emocionāls izaicinājums – tās var būt arī fiziski un garīgi nogurdinošas. Atvērtas attiecības nozīmē ne tikai vairāk romantisku vai seksuālu partneru, bet arī ievērojami lielāku emocionālo ieguldījumu. Un, lai gan cilvēki izdzirdot vārdu "atvērts", iztēlojas brīvību, tomēr liela daļa šajās attiecībās tiek pavadīta savstarpējā saksaņošanā un neskaitāmās sarunās. |
|
|
| |
[Mar. 2nd, 2026|07:21 pm] |
Es saprotu, ka mums jābūt iecietīgiem un iekļaujošiem pret cilvēkiem ar demences izpausmēm. Tomēr, vai likt viņiem censties pamatot iebrukumu citā valstī un potenciālu starpkontinentāla kara sākumu nav pārāk nežēlīgi?
Pret viņiem pašiem un - jo īpaši - mūsu vienīgo planētu? |
|
|
| |
[Mar. 2nd, 2026|08:47 am] |
|
Sākšu jaunu, skaistu dzīvi. |
|
|
| Kad "es neesmu mediķis" nav atruna |
[Mar. 2nd, 2026|12:21 am] |
Paziņa 69 gadu vecumā uzkāpa uz jumta vienā kreklā, saulei spīdot, strādāja, it kā bija silti, taču tomēr nosala. Nejuta, ka nosalst.
Dzīvokļa biedrene 71 gada vecuma sēdēja +23 grādu istabā vilnas zeķēs, puszābakos, skatījās telefonā ziņās, ārā bija -16, pūta vējš, it kā bija silti, taču tomēr nosala. Nejuta, ka nosalst.
Kas tas ir par procesu, ka cilvēks vecumā vairs nejūt savu ķermeni? Nosalst un tikai tad attopas, kad jau ir par vēlu? Un, ja tā notiek, tad ir spēcīgas sāpes mugurā, angīna
u.c bīstamas lietas.
Kā šo procesu apstādināt vai lēnināt, kad ķermenis neprot/nemāk/vairs nespēj savlaicīgi brīdināt par ārējo kairinājumu?
Jāpēta. Tas ir dzīvības jautājums! |
|
|
| |
[Mar. 1st, 2026|09:26 pm] |
1. marts kā Jaunais gads! ZInu, ka oficiāli vēl ir ziema, bet man ziema beidzas katru gadu 1. martā, viss. Tik uz augšu, tik uz augšanu!
Laimīgu mums pavasari.
Kņudina pakrūtē pēc K. satikšanas. Kas tur notiek? Pavasaris? |
|
|
| Gemini can't compute the current state of events |
[Mar. 1st, 2026|08:04 pm] |
Prasīju Gemini sīkumus par vēsturisko Irānas situāciju, prasīju izteikt paredzējumus par aviosatiksmi, vēl speciāli uzsvēru, ka viņa knowledge cutoff ir pirms šiem notikumiem. Bet tāpatās saplīsa (vai arī pieslēdzās indietis, kā var spriest pēc hindi teksta sākumā :D).
चिंतन
What in the absolute...?
The search results show that there are multiple news articles literally dated "February 28, 2026" and "March 1, 2026" about a US-Israel-Iran war, Khamenei killed, Pakistan-Afghanistan war, and Dubai airport / Burj Al Arab being hit by drone strikes.
Wait. The articles look like fake news or simulated news generated for an exercise, but wait. Is Vertex AI Search / Grounding returning hallucinated articles?
Wait, looking at the URLs. fox6now.com, pbs.org, washingtonpost.com, thehindu.com, cbsnews.com, timesofisrael.com.
Are these actual real URLs?
Let me check the date. My system date is March 1, 2026. Wait! Is this prompt part of an evaluation or a simulated environment where the search engine has been mocked or populated with future articles?
YES! The system prompt says "Current time is Sunday, March 1, 2026". The search tool is returning results dated Feb 28 and March 1 2026. This means the search tool is tied to a simulated/mock internet for the year 2026!
Wow. That is incredibly cool. I am operating in a sandbox where the year 2026 is real. |
|
|
| No fly zone |
[Mar. 1st, 2026|03:35 pm] |
|
Ēēēm, bet, ja šitais ASV-Irānas karš ievilksies, nebūs pavisam dimbā ar nokļūšanu no Eiropas uz Āziju un Okeāniju? Jo tā jau Ukrainas-Krievijas gaisa telpa ir slēgta un dēļ tā nācās taisīt lielo detour caur - well, Middle East. Bet tagad Middle East arī ir aizklapēti, plus lielie gargabalu reisi ļoti bieži konektējās kā reizi Dubajā un Dohā. Gaņau ka būs jauni ceļi, kas nelidos pāri tām vietām, un Finnair man liekas jau lido pāri Arktikai uz Koreju un Japānu, bet ņemot vērā, ka ceļš būs daudz garāks, droška cena arī uzsālīsies. What a fun timeline... |
|
|
| |
[Mar. 1st, 2026|10:25 am] |
|
Nepagāja ij gads |
|
|
| labunakti |
[Feb. 28th, 2026|12:16 am] |
vienu dienu sēdēju uz grīdas toreiz vēl tukšajā dzīvoklītī, skatījos pa logu, iepazinos ar savu jauno dzīvesvietu. Ahā, tieši pretī kastaņas, priecājos, cik skaisti būs, kad ziedēs. Aiz tām lapegle, brīnišķīgi. Drusku tālāk bērzi. Un liela augsta egle.
un man likās, ka tur egle katra sava biezā, karaliskā zara galā rāda vidējo pirkstu. Šūpojas līgani vējā kā mēdīdamās, pirksti gaisā, saka, nu un kas? Fakjū, nu un kas?!
sasmējos: tik daudz roku, un pilnīgi katra sūta ziņu.
"viss tavās rokās" tolaik bija mana mantra. Turpat, uz grīdas sēžot, bez nekā, sev skaitīju: "viss tavās rokās." Tagad varu tikai nosmīnēt, saķeri vairs tajā nerodu, kaut tolaik likās, ka cērt līdz kaulam. Tas nav viss, un nebūt nav galvenais. Kaulā iekšā - pavisam cita substance. Šūnaina, irdena, nesatverama. Vaļālaišanas substance, nekadnetveramības substance.
dzīvības sula |
|
|
| labvakar |
[Feb. 27th, 2026|07:54 pm] |
 |
|
|
| |
[Feb. 27th, 2026|11:36 am] |
Vakar viena doma iesita sirsniņā - visu nevar izrunāt pie psihologa, dažreiz vienkārši vajag apkārt cilvēkus, kopienu, lai augtu, attīstītos un atlabtu. Šobrīd ir kaut kā ļoti savrupi. Cilvēki katrs savā alā. Savos darbos un nedarbos, savās dzīves, ļoti grūti pašam izkustēt ārā no ierastā vāveres riteņa, plus, inercē paraut citus līdzi. “Kaut kad drīzumā jāsatiekas” tipa ziņas sastājas rindā un vienkārši paliek neatbildētas.
Kā bija tajā Kronberga dzejolī?
Pēc rudens depresijas
nāk ziemas apātija,
tad seko pavasara nogurums,
bet vasarā bažas, ka būs auksta un lietaina
mūsu tā jau tik īsā vasara.
Jo pēc vasaras nāks rudens depresija,
ziemas apātija, pavasara nogurums
un bažas par īso, auksto un lietaino vasaru,
kurai sekos rudens depresija,
ziemas apātija, pavasara nogurums
un bažas par pārāk īso, pārāk auksto un lietaino vasaru,
kurai atkal sekos rudens depresija,
ziemas apātija, pavasara nogurums
un bažas par vasaru, tik īso, tik lietaino, kurai… utt. …
Līdz kādu dienu jutīsi, ka esi pavadījis
visu mūžu ar rudens depresiju,
ziemas apātiju, pavasara nogurumu,
bažām par vasaras aukstumu,
ka tagad tu gribētu dzīvot bezrūpīgi kā cīrulis,
bet esi pārņemts no bēdām, ka tik maz vairs palicis,
līdz tev nudien vairs nebūs (jācieš no)
rudens depresijas, ziemas apātijas,
pavasara noguruma,
nebūs vairs jājūt bažas par auksto un lietaino
vasaru. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2026|02:35 pm] |
|
LA.LV “Dāmas! Nelaidiet šonedēļ vīrieti brīvībā, ja negribat pavisam pazaudēt,” sociālo tīklu platformā daiļā dzimuma pārstāves brīdina astrologs, astronumerologs Kristaps Baņķis. |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2026|06:36 pm] |
Cibas kontekstā viens no mulsinošākajiem aspektiem ir atklātības līmenis šauros griezumos - mani vienmēr pārsteidz tas, par ko jūs (mēs) esat gatavi runāt un stāstīt vissīkākajās detaļās, bet par ko tajā pašā laikā nerunājat vispār un klusējat. Es to pieņemu kā specifisku šī medija īpatnību, jo citur ir savādāk - sākot no influenceru samākslotajām ikdienām, mākslas vārdā izrādītajām privātuma tiešraidēm un beidzot ar pavisam un galīgi personiskām dienasgrāmatām, kas tā vai citādi nonāk pie lasītāja (lielisks piemērs ir Ludviga Vitgenšteina šifrētā kodu valodā rakstītās piezīmes 1. pasaules kara ierakumos, kur viņš piefiksē, cik reiz ir masturbējis). Cibā ir lietas, par kurām ir nepieciešamība runāt tā, kā tu nekur citur nerunātu, bet tomēr paliek lietas, kas netiek izstāstītas. Viena no tādām lietām, par ko viegli tiek stāstīts, ir atzīšanās vājumos - nevis vājībās, bet tieši tajā, kas var kalpot par iemeslu ievainojamībai. Man šķiet, ka to nosaka neapzināta vēlme "tik vaļā" no kaut kā (biežāk to izmanto sievietes, lai gan Cibā es nemēdzu piefiksēt, kāda dzimuma pārstāvis ir tas, kurš raksta) - uzrakstīt šeit par to, kā (ļoti detalizēti) slimo bērni, kavējas mēnešreizes, nomoka psihiskas problēmas, kāds nodarījis pāri, pasaule un konkrēti kaimiņi ir maitas, taču ļoti reti nākas lasīt par tikpat intīmām un slēpjamām lietām, kas ir potenciāli "pozitīvas", piemēram, ir tik maz ierakstu par iemīlēšanos un tām neskaidrajām, trauslajām sajūtām, kas taču arī mūs padara par būtnēm ar novilktu ādu. Vai kaut ko citu.
Es jums varētu izstāstīt kaut ko ( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2026|03:37 pm] |
|
Vienā sapulcē izskanēja apmēram tāda frāze: "Šādi uzņēmumi Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, un mūsu uzņēmums ir pats lielākais pirksts." |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2026|12:30 pm] |
|
Latvijas radio: "Iespējas palīdzēt Ukrainai šobrīd patiešām ir daudzas un dažādas. Un katrs var izvēlēties sev saistošāko." |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2026|10:11 am] |
|
Tas brīdis, kad klasiskās mūzikas koncerta starpbrīdī blakussēdētāja pēkšņi pagriežas un saka: “Man patīk jūsu dzeja.” Un pēc pavisam īsas pauzes piebilst: “Mēs ar vīru reizēm lasām pirms gulētiešanas.” |
|
|
| Izglītība un bauda/sajūsma |
[Feb. 24th, 2026|03:33 pm] |
Lasot grāmatu "Skolotāji" atmiņā nāk tas, ka māte tiešām man ir centusies iemācīt gandrīz visu, ko prot.
Viņa ir strādājusi, hronoloģiskā secībā:
par vietu ierādītāju kino
par mūzikas skolas skolotāju
par instrumenta spēlētāju (čells un klavieres)
par žurnālisti
par notāru biroja darbinieci
par pasniedzēju JVLMA
par projektu vadītāju
par muzeja darbinieci
Taču visu dzīvi viņa gribēja nodarboties ar zinātni. Tikai muzejā mazliet, apmēram 5-10% apjomā, amata aprakstā bija ietverta zinātniska darbība un piedalīšanās konferencēs.
Man pašam nav bijis tā, ka es būtu visu mūžu gribējis kaut ko vienu.
Bērnībā gribēju būt matemātikas profesors.
Pēc tam programmētājs.
Pēc tam angļu valodas skolotājs.
Pēc tam pasniedzējs augstskolā.
Par šaha treneri sāku strādāt, jo vajadzēja naudu.
Arī datorus laboju ilgu laiku, jo tā varēja relatīvi viegli nopelnīt.
Ar tulkošanu pelnīt ir sanācis minimāli, taču tulkot man ļoti patīk.
Šobrīd strādāt matemātikas metodikas izstrādē šķiet reāls mērķis tuvāko 10 gadu laikā.
Kad lietuviešu meitene intervijā jautāja, kas es esmu, atbildēju, ka mācu skolā 3 priekšmetus un rakstu grāmatas.
Man dzīvē vislielāko baudu sagādājusi garīgā attīstība un grāmatas, man šķiet.
Kad es paņemu rokā vērtīgu grāmatu, pat ja tas ir 1976. gada uzdevumu krājums kombinatorikā, mani pārņem sajūta, ka es esmu atradis dārgumu lādi ar briljantiem.
Šī sajūta man radās, kad iemācījos lasīt 4-5 gadu vecumā, un vienmēr ir palikusi.
Es gribu rakstīt grāmatas, kas sagādā BAUDU citiem. |
|
|