| Draudzība |
[May. 16th, 2025|03:03 pm] |
Retajā situācijā, kad ir vajadzīga māte, der jebkura labvēlīgi noskaņota māte. Tā mazā kaķenīte tika pie suņu mammas, kurai savu kucēnu nebija. Taču bērni patīk arī suņu mammām, tāpēc kaķenīti viņa pieņēma, audzināja un vienmēr aizstāvēja.
Tas notika kādā dārziņu mājā, kurā dzīvoja vecmāmiņa, kuras bērni bija sen izauguši. Viņa baroja suneni un kaķenīti, veda tās ārā. Kopā devās pie upes, kurā abi dzīvnieki peldējās.
Modernais laikmets paver iespēju dzīvot vasaras mājiņā arī ziemā. Ir kaķis un suns, ir balss ziņas whats-app no radiem otrā Latvijas galā. Ir mazāk vientuļi.
Vecmāmiņai bija jaunības grāmatu saraksts, kas jāizlasa. Vēl seriāli par zinātni, ko viņa skatījās Netflix. Taču visvairāk viņai patika vērot pārējās divas mājas iemītnieces. Kaķenīte bija jauna un draiska, kamēr sunene četrus gadus vecāka. Viņām spēlēties sanāca maz, jo, ja kaķis sāka joņot pa māju, sunene sāka riet, ka tā nu nevarēs.
Tad nu vecmammai bija pašai jāceļas kājās un jāripina kamoliņi, jāsviež auduma bumbiņas un plīša pelītes, lai kaķenei būtu izkustēšanās. Kad tā notika, sunene nerēja, jo viss bija drošībā – viņas barvede pati bija iniciējusi rotaļu.
Vecmamma dziedāja mazpilsētas korī, devās uz tās centru ar autobusu, lai peldētos baseinā. Dzīve bija komfortabla, viņai pašai arī bija draudzenes. Viņa centās saprast, ko lai mācās cilvēki redzot, ka kaķis ar suni draudzējas un kopā iet ārā.
Var teikt, ka tas parāda, ka dzīvniekiem ir daudz vairāk vienojošā. Suns ar kaķi abi ir siltasiņu dzīvnieki, ar četrām ķepām, abi dzīvo pie cilvēka. Viņu attieksme gan ir dažāda, jo suns pamet cilvēku reti, kaķis – vienmēr, kad savu misiju izpildījis.
Arī cilvēkiem – dažādas tautības, rases, orientācijas, reliģiskās pārliecības, tik un tā ir daudz vairāk vienojošā. Jautājums ir par fokusu. Sunene ar kaķeni dzīvoja vienā teritorijā pie vienas vecmammas. Visi cilvēki dzīvo uz vienas planētas. Svarīgs ir mērogs, taču draudzība paliek.
Arī kaķene konkurē ar suneni par cilvēka uzmanību, tāpat kā bērni dažreiz izjūt konkurenci par savu vecāku uzmanību, taču uzmanība ir ierobežots resurss cilvēkam. Ir būtnes, kas vienmēr ir visur un tagad, tām uzmanības pietiek visiem. Varbūt kaķis mūs par tādu būtni uzskata. Vai motivē par tādu kļūt.
Draudzības slēpjas arī pacietībā. Dažreiz ir jāgaida ļoti ilgi, kamēr otram pienāk “es gribu spēlēties” garastāvoklis. Vai var gribēt, lai pensionētai vecmāmiņai šis garastāvoklis pienāktu divreiz dienā?
Labi, ka kaķi un suņi ļoti ātri izaug. Taču, vai mēs paspējam izaugt tiem līdzi?
Sešpadsmitgadīga kaķene ir vecāka par vecmāmiņu un viedāka arī. Vai tiešām pa šiem sešpadsmit mēs no kaķa neko neiemācījāmies, kamēr kaķene kāri skatījās, kā mēs adām, lasām, gatavojam ēst, klausāmies radio, pļāpājam ar draudzenēm, guļam te uz vieniem sāniem, te otriem, dodamies ārā apskaut Māti Dabu?
Lai paliktu uz vietas, ir jāskrien ātri, lai dotos uz priekšu - divtik ātri, to sauc par iešanu līdzi laikam.
Mūsdienu kaķi ir lieliski adaptējušies un nespēlējas ar plastmasas rotaļietām, aizvien pieprasa dzīvu cilvēka roku. Ko tas pasaka par mūsu bērniem – tie gan bieži samierinās ar planšeti.
Dzīva cilvēka roka un sirds – tās ir vajadzīgas, lai kaķis paliktu ilgstoši. Robotam nevajag kaķi, jo tas “neko” nedod, tikai ēd, prasa smiltiņas, turklāt kļūst agresīvs, ja viņu nepaglauda. No robota viedokļa kaķim nav jēgas, ja nav peļu.
Cilvēki “nevar” atļauties bērnus, tāpēc tiem ir “vismaz” kaķi. Tas nodrošina rokas un sirds uzturēšanu siltu. Ar aukstu roku kaķi neglauda.
Ir cilvēki bez sirds, kam ir suņi, jo, lūk, suns sargā māju. Sunim cita funkcija. Suns var kost un riet. Kaķis no cilvēka, kura mājoklī regulāri viesojas zagļi, vienkārši aiziet. Neomulīgi tādā vidē dzīvot.
Cilvēks pats pieļauj sevis apzagšanu, nerūpējoties par savu fizisko, mentālo un garīgo teritoriju. Cilvēkam var nozagt mantu, naudu, laiku, veselību, pat laimi. Tomēr daudzi kaķi uzupurējas un paliek pie nelaimīgiem, laimes apzagtiem cilvēkiem.
Dažbrīd šķiet, ka kaķis cilvēkam daudz ko piedod. Vecmāmiņa aizlasās grāmatu, aizmieg četros no rīta, kaķim visa rutīna izjaukta. Suns tikai pacietīgi guļ pie gultas un regulāri aposta viņu. Ja cilvēks daudz guļ uz gultas, tad parasti ir slims. Sunim laba loģika. Kaķim gan ap pusdienlaiku ir apnicis gaidīt, kaķene ar ņaudēšanu uzmodina vecmāmiņu un liek tai iet iebērt barību.
Vecmāmiņa sapņoja, ka pasaulē notikusi miera konference. Sanākuši kopā visu valstu valodnieki un atraduši, ka ir tāda valoda pasaulē, kurā vārds “pasaule” ir tas pats, kas “miers”. Visi nosprieda, ka jāmācās šī valoda un tās kultūra, lai iestātos pasaulīgs miers un mierīga pasaule. |
|
|
