friends [puksti|draugi|par mani|arhīvs]
proud to be peevish

Saites: VSK | Mēs pret "slikti" | Jociņi | LJ vieta | Komenti | Birkas | SC-Html | Visa Ciba

[May. 22nd, 2025|04:33 pm]

vilibaldis
brīnišķigs prokrastinācijas līdzeklis dārzā
https://noverojumi.vaad.gov.lv/prognozes/informativie-materiali?fbclid=IwY2xjawKcBbhleHRuA2FlbQIxMABicmlkETBOdkgzbkZNYVRidjJ1akY1AR7lhsAT6gJNnnScdEF3U1tJovT_8cysiz_B3c9VsiHzOovAwwV5Z4GXwF4RKQ_aem_CWf8LjncqTGI5IMS2AJHfQ

it sevišķi tas par nezālēm :D
Link1 comment|Leave a comment

[May. 21st, 2025|03:54 pm]

snie
vajag galvu izvēdināt. Lasu grāmatu par skābekli. Kad teikums sākas "Pirms 3.85 miljardiem gadu", es ievelku elpu, tas ir kā, kā to saprast? Aizveru acis un redzu: būs atvaļinājums, es nosēdīšos pie kāda ezera un dedzināšu tīklenes no atspulgu mirdzuļiem 3.85 miljardus gadu neatejot.
Link3 comments|Leave a comment

[May. 21st, 2025|11:17 am]

kra
viena lieta ir putns lidojumā uzkakā vai kāda izsalkusi kaija izrauj bulciņu no rokām, nākamais līmenis - man uzkrita beigts balodis, es domāju, ka viņš 100% bija beigts JAU pirms man uzkrita
Link3 comments|Leave a comment

[May. 18th, 2025|08:10 pm]

dienasgramata
politiskā partija "Slinkums un taisnīgums"
Link3 comments|Leave a comment

labrīt [May. 18th, 2025|08:56 am]

snie
[Current Music |Generation of Vipers]

šodien esmu priecīga un pateicīga par savām stārķakājām, ar kurām čik čik un pārkāpt visam pāri.
Link3 comments|Leave a comment

[May. 17th, 2025|01:27 pm]

honeybee
vot tad, kad izdošu grāmatu
uzrakstīšu grāmatas nosaukumu ar punktu beigās

nu, t.i. nevis "honeybee pantiņi", bet "Honeybee pantiņi."

turpinot žanru "grāmatas, kuru nosaukumi nereāli kretinē un tu nevari vispār neko par to padarīt, jo nespēj izlasīt grāmatu, kuras nosaukums kretinē, bet nevari arī kritizēt, jo neesi izlasījis"
Link3 comments|Leave a comment

Draudzība [May. 16th, 2025|03:03 pm]

eos
Retajā situācijā, kad ir vajadzīga māte, der jebkura labvēlīgi noskaņota māte. Tā mazā kaķenīte tika pie suņu mammas, kurai savu kucēnu nebija. Taču bērni patīk arī suņu mammām, tāpēc kaķenīti viņa pieņēma, audzināja un vienmēr aizstāvēja.

Tas notika kādā dārziņu mājā, kurā dzīvoja vecmāmiņa, kuras bērni bija sen izauguši. Viņa baroja suneni un kaķenīti, veda tās ārā. Kopā devās pie upes, kurā abi dzīvnieki peldējās.

Modernais laikmets paver iespēju dzīvot vasaras mājiņā arī ziemā. Ir kaķis un suns, ir balss ziņas whats-app no radiem otrā Latvijas galā. Ir mazāk vientuļi.

Vecmāmiņai bija jaunības grāmatu saraksts, kas jāizlasa. Vēl seriāli par zinātni, ko viņa skatījās Netflix. Taču visvairāk viņai patika vērot pārējās divas mājas iemītnieces. Kaķenīte bija jauna un draiska, kamēr sunene četrus gadus vecāka. Viņām spēlēties sanāca maz, jo, ja kaķis sāka joņot pa māju, sunene sāka riet, ka tā nu nevarēs.

Tad nu vecmammai bija pašai jāceļas kājās un jāripina kamoliņi, jāsviež auduma bumbiņas un plīša pelītes, lai kaķenei būtu izkustēšanās. Kad tā notika, sunene nerēja, jo viss bija drošībā – viņas barvede pati bija iniciējusi rotaļu.

Vecmamma dziedāja mazpilsētas korī, devās uz tās centru ar autobusu, lai peldētos baseinā. Dzīve bija komfortabla, viņai pašai arī bija draudzenes. Viņa centās saprast, ko lai mācās cilvēki redzot, ka kaķis ar suni draudzējas un kopā iet ārā.

Var teikt, ka tas parāda, ka dzīvniekiem ir daudz vairāk vienojošā. Suns ar kaķi abi ir siltasiņu dzīvnieki, ar četrām ķepām, abi dzīvo pie cilvēka. Viņu attieksme gan ir dažāda, jo suns pamet cilvēku reti, kaķis – vienmēr, kad savu misiju izpildījis.

Arī cilvēkiem – dažādas tautības, rases, orientācijas, reliģiskās pārliecības, tik un tā ir daudz vairāk vienojošā. Jautājums ir par fokusu. Sunene ar kaķeni dzīvoja vienā teritorijā pie vienas vecmammas. Visi cilvēki dzīvo uz vienas planētas. Svarīgs ir mērogs, taču draudzība paliek.

Arī kaķene konkurē ar suneni par cilvēka uzmanību, tāpat kā bērni dažreiz izjūt konkurenci par savu vecāku uzmanību, taču uzmanība ir ierobežots resurss cilvēkam. Ir būtnes, kas vienmēr ir visur un tagad, tām uzmanības pietiek visiem. Varbūt kaķis mūs par tādu būtni uzskata. Vai motivē par tādu kļūt.

Draudzības slēpjas arī pacietībā. Dažreiz ir jāgaida ļoti ilgi, kamēr otram pienāk “es gribu spēlēties” garastāvoklis. Vai var gribēt, lai pensionētai vecmāmiņai šis garastāvoklis pienāktu divreiz dienā?

Labi, ka kaķi un suņi ļoti ātri izaug. Taču, vai mēs paspējam izaugt tiem līdzi?
Sešpadsmitgadīga kaķene ir vecāka par vecmāmiņu un viedāka arī. Vai tiešām pa šiem sešpadsmit mēs no kaķa neko neiemācījāmies, kamēr kaķene kāri skatījās, kā mēs adām, lasām, gatavojam ēst, klausāmies radio, pļāpājam ar draudzenēm, guļam te uz vieniem sāniem, te otriem, dodamies ārā apskaut Māti Dabu?

Lai paliktu uz vietas, ir jāskrien ātri, lai dotos uz priekšu - divtik ātri, to sauc par iešanu līdzi laikam.
Mūsdienu kaķi ir lieliski adaptējušies un nespēlējas ar plastmasas rotaļietām, aizvien pieprasa dzīvu cilvēka roku. Ko tas pasaka par mūsu bērniem – tie gan bieži samierinās ar planšeti.

Dzīva cilvēka roka un sirds – tās ir vajadzīgas, lai kaķis paliktu ilgstoši. Robotam nevajag kaķi, jo tas “neko” nedod, tikai ēd, prasa smiltiņas, turklāt kļūst agresīvs, ja viņu nepaglauda. No robota viedokļa kaķim nav jēgas, ja nav peļu.

Cilvēki “nevar” atļauties bērnus, tāpēc tiem ir “vismaz” kaķi. Tas nodrošina rokas un sirds uzturēšanu siltu. Ar aukstu roku kaķi neglauda.

Ir cilvēki bez sirds, kam ir suņi, jo, lūk, suns sargā māju. Sunim cita funkcija. Suns var kost un riet. Kaķis no cilvēka, kura mājoklī regulāri viesojas zagļi, vienkārši aiziet. Neomulīgi tādā vidē dzīvot.

Cilvēks pats pieļauj sevis apzagšanu, nerūpējoties par savu fizisko, mentālo un garīgo teritoriju. Cilvēkam var nozagt mantu, naudu, laiku, veselību, pat laimi. Tomēr daudzi kaķi uzupurējas un paliek pie nelaimīgiem, laimes apzagtiem cilvēkiem.

Dažbrīd šķiet, ka kaķis cilvēkam daudz ko piedod. Vecmāmiņa aizlasās grāmatu, aizmieg četros no rīta, kaķim visa rutīna izjaukta. Suns tikai pacietīgi guļ pie gultas un regulāri aposta viņu. Ja cilvēks daudz guļ uz gultas, tad parasti ir slims. Sunim laba loģika. Kaķim gan ap pusdienlaiku ir apnicis gaidīt, kaķene ar ņaudēšanu uzmodina vecmāmiņu un liek tai iet iebērt barību.

Vecmāmiņa sapņoja, ka pasaulē notikusi miera konference. Sanākuši kopā visu valstu valodnieki un atraduši, ka ir tāda valoda pasaulē, kurā vārds “pasaule” ir tas pats, kas “miers”. Visi nosprieda, ka jāmācās šī valoda un tās kultūra, lai iestātos pasaulīgs miers un mierīga pasaule.
Link9 comments|Leave a comment

sadzīve [May. 15th, 2025|11:47 am]

vilibaldis
Bet es esmu patiesi laimīga, ka man ir palodze! Un trakais lietus netek uz pirmo stāvu pa īsāko ceļu :)
paldies Cibiņam Adinkra!
LinkLeave a comment

Apsveicu Tautumeitas ar uzvaru Eirovīzijā! [May. 15th, 2025|03:33 am]

laboratorija

Link

labvakar [May. 14th, 2025|04:58 pm]

snie
IRREVERSIBLE - Light
albumā izmantotas visas tonalitātes, iet pa kvintu apli, var klausīties uz riņķi.
Link3 comments|Leave a comment

labvakar [May. 12th, 2025|04:12 pm]

snie
[Current Music |East of the wall]

lasu tātad brīnišķīgo jauno pasauli. Pie šīs rindkopas laikam atvērās plauksta un tā lēni bet tieši iesitās pa pieri - kaut kādu plīkšķi sajutu un dzirksteles acu priekšā, ne ta zibsnis, ne atklāsme. Sasmējos. Kā iedomājos, tā sasmejos.
(kā man sanāca, tā iztulkoju)
-- mēs taču nepārtraukti taurējam, ka zinātne ir mūsu viss. Tā jau ir novalkāta hipnopēdiska patiesība.
-- kalta galvā pa trīs reizēm nedēļā no trīspadsmit līdz septiņpadsmit gadu vecumam.
te

un vēl:
-- domājat, dieva nav?
-- nē, domāju, ka visticamāk ir.
-- tad kāpēc...
-- dažādiem cilvēkiem viņš parādās dažādos veidos. Pirms mūsu ēras viņš izpaudās kā būtne, kas aprakstīta tajās grāmatās. Bet tagad... [..] tagad viņš izpaužas caur nebūšanu; it kā viņa vispār nebūtu. [..] Dievs nav savietojams ar tehniku, zinātnisku medicīnu un vispārēju laimi. Nākas izvēlēties. Mūsu civilizācija izvēlas tehniku, medicīnu un laimi.
te
Link1 comment|Leave a comment

[May. 11th, 2025|11:50 pm]

missalise
Nestrādā man notievēšanas metodes ar striktām diētām. Pareizāk sakot, strādā, bet tām saņemties ir nenormāli grūti. Ilgākais, ko esmu izturējusi, bija divi mēneši pēc ajūrvēdas ārstes norādījumiem, kuru laikā nometu sešus kg un uzlaboju daudzus rādītājus. Un vēl viena strikta diēta, kad mēnesi atteicos no cukura un baltajiem miltiem. Nometu kādus četrus kg.

Man riebjas brūnie makaroni (tie garšo pēc ūdenī izmērcētas rupjmaizes), man nepatīk brūnie rīsi un grieķu jogurts. Un šo sastāvdaļu esamība ēdienā vien man jau rada stresu. Pēc tam nav sajūtas, ka esi paēdis, jo esi ēdis negaršīgi un jūties kā tāds nabadziņš. Man vieglāk (un es reāli atceros, ka esmu pat visai nemanot notievējusi) ir ēst mazākas porcijas un retāk, bet to, kas man garšo. Galvenais - apzināt veselīgos ēdienus, kas man garšo. Piemēram, kādreiz kojās es regulāri gatavoju ļoti garšīgu dārzeņu sautējumu ar sautētu gaļu. Jāmēģina atcerēties vai varbūt pat kādā dienasgrāmatā esmu pierakstījusi tās īstās proporcijas.

Un vēl ir doma staigāt. Jo tās papildus nosvilinātās kalorijas nav īpaši daudz, bet pietiekoši, lai varētu atļauties izdzert latti, piemēram, un tāpat palikt ar kaloriju deficītu.
Link1 comment|Leave a comment

[May. 11th, 2025|08:28 pm]

dienasgramata
Vīrietības arhetipi literatūrā, ar kuriem es uzaugu: Cibiņš, Pastariņš, Alfons Trīcvaidziņš un Mareks Vasarraibumiņš
Link28 comments|Leave a comment

“Par meiteni ar kastaņbrūnajiem matiem” [May. 10th, 2025|10:35 pm]

eos
Vai sievietei vajag simt iemeslu, lai iemīlētos? Sākot ar staltu stāju, glītu smaidu, dzirkstošiem smiekliem, pārliecību par sevi, vienotību vārdos un darbos?

Kāpēc jāsarežģī dzīve, ja var vienkārši baudīt?

Un tad sākas – “bauda rada ciešanas, atkarību”. “Bauda nāk no zemākajām pasaulēm, ar to mūs kārdina dēmoni. “

Jebkurš kontakts ir bīstams, jo komunikācija ar otru cilvēku nozīmē, ka Tu ar viņu sadarbojies kaut kādā mērā. Ja sadarbojies, tad piekriti viņa veidam, kā viņš/viņa ar Tevi sarunājās. Ja piekrīti, tad tā ir zaļā gaisma citiem rīkoties tāpat.

Tu gribi kaut ko ilgtermiņā, kaut vai uz nieka 20 gadiem, taču otrs cilvēks grib, lai Tu viņa dzīves kvalitāti spētu uzlabot šeit un tagad. Tu dod makšķeri ar lietošanas instrukciju, Tev pieprasa furgonu ar zivīm.

Tās pasaules, ko mēs varam radīt, saliekot savu potenciālu kopā, ir skaistākas par Parīzi. “Labāk saliksim kopā bankas kartes un dosimies tad uz Grieķiju. Tur vismaz ir silts un garšīgi salāti”.

Tāda pilnīga aversija.

Labāk tad iet pārgājienā apkārt iekšējai bezgalībai, nekā neko nedarīt. Viņa teica: “Es esmu slinka, bet ne tik slinka! Ir vēl cilvēki, kas ir slinkāki par mani!”

Es biju slinks un atbildi noklusēju. Slinkums dzīvot, ka tikai garšīgs siers mutē, un alga kontā ienāk solītajā dienā.

Kāpēc pūlēties, ja Saule uzlēks arī bez manas rokas pielikšanas?

Iedomājies, kas notiktu, ja visiem būtu 5.30 jāceļas un pusstundu jāmeditē, lai uzlēktu Saule. Citādi viņa vienkārši nelēktu. Slinkums, saproties. Debesīs jākāpj augstu, Saulei daudz gadu.

Darbā izdara pēc iespējas mazāk, jo slinkums. Basto dzīvi, jo dzīve ir tāda skola, kurā jāmācās.

Ja kaut ko ļoti vajag, paprasa mākslīgajam intelektam. Dabiskais intelekts nav interesants, jo jāpiepūlas atvērt vienu zinātnisko rakstu, tad otru, salikt kopā informāciju, konspektēt. Labāk, lai strādā robots. Tam vēl nav slinkuma.

Cilvēki nevairojas, jo bērnu audzināšana prasa daudz darba. Cilvēki nepelna naudu, ar ko uzturēt bērnus, jo tas prasa daudz darba. Cilvēki nekaļ savu laimi paši, jo tas prasa daudz darba. Cilvēki, samierinoties ar nemīlamu darbu, protestē slinkojot.

Slinkošana ir protests pret sistēmu pasaulē?! Cilvēki nedomā, jo arī tas ir grūti.

Studentiem augstskolā uz krekliņiem uzraksti “Man ir grūti”. Viņi ar to lepojas, jo viņiem ir grūti, taču viņi velk savu grūtumu kā vezumu, bet tik un tā ierodas uz lekcijām.

Ja Tev nav grūti, Tu melo. Visi žēlojas un visas ziņas ir sliktas. Ja Tev ir laba ziņa, nesaki to nevienam. Lielais brālis negrib dzirdēt Tavu labo ziņu.

Mazais brālis man pačukstēja, ka Ogrē bija skaists koncerts. Par to nerakstīja nevienā ziņu portālā, un arī radio par to nebija. Tas bija tik skaists, ka bija pilnīgi slepens. Tikai izredzētie tur bija. Tie, kuriem nebija par grūtu aiziet līdz koncertzālei.

Reiz dzīvoja divi brāļi, kuri radīja šo Visumu. Par Lielo brāli daudz runā, par to sacer dziesmas un to pielūdz. Mazā brāļa vārdu reti, kurš zina. Tas ir pārāk skaists, pārāk tīrs, lai to pieminētu ziņu portālā. To zina tie, kas ceļas 5.30 no rīta un meditē. Rītam laime mutē.

Par ko bija stāsts – meitene ar kastaņbrūnajiem matiem aizmirsa pameditēt no rīta, Saule neuzlēca, un viņa aizgulējās, jo viņas pasaulē bija tumšs.
Saprotiet, tumšs. Nu, kā peklē!

Ir cilvēki, kuriem ir slinkums tikt vaļā no murgiem, tāpēc viņi brauc uz Grieķiju nomoda dzīvē.

Par laimi, noteikts procents cilvēku ceļas no rīta un meditē, tāpēc Saule vēl ir.
Cerība paliek, ka cilvēku skaits, kuri zina Mazā brāļa vārdu, palielināsies.
To nodod no paaudzes paaudzē tie cilvēki, kuriem ir darba spars bērnus dzemdēt un audzināt.
LinkLeave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]

hackers counter system