diskurss' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Tuesday, August 11th, 2026
    jan09
    11:07a
    jnb
    jautrība nebeidz beigties:

    https://db.lv/zinas/tehnisko-profesiju-specialistu-deficits-apdraud-latvijas-rupniecibas-konkuretspeju

    "Latvijas darba tirgū jau ilgstoši jūtams kvalificētu darbinieku trūkums, taču rūpniecībā un vides apsaimniekošanā šī problēma kļūst arvien izteiktāka. 2024. gadā ar dabaszinātnēm, informācijas tehnoloģijām, inženierzinātnēm, ražošanu un būvniecību saistīto programmu absolventi veidoja tikai aptuveni piekto daļu no visu Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu kopskaita.
    Uzņēmumiem trūkst ķīmiķu, mehāniķu, inženieru, iekārtu operatoru un citu tehnisko un aroda speciālistu. Tie nav amati, kurus iespējams aizpildīt dažu nedēļu laikā. Darbam nepieciešamas profesionālas zināšanas, praktiska pieredze, precizitāte un ļoti augsta atbildības sajūta.
    Uzņēmumi var ieguldīt modernās iekārtās, automatizācijā un ražošanas efektivitātē, taču arī vismodernākajām tehnoloģijām nepieciešami cilvēki, kuri spēj tās vadīt, uzraudzīt un pilnveidot. Automatizācija neatceļ vajadzību pēc tehnisko profesiju speciālistiem. Gluži pretēji, tā palielina prasības pret viņu zināšanām. Darbiniekam jāspēj analizēt procesus, pieņemt atbildīgus lēmumus un reaģēt nestandarta situācijās.
    Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2030. gadam darbaspēka iztrūkums ar profesionālo vidējo izglītību var sasniegt aptuveni 45,7 tūkstošus, īpaši inženierzinātņu un ražošanas jomās. Tas nozīmē, ka trūkums skars ne vien augstākās kvalifikācijas speciālistus, bet arī mehāniķus, iekārtu operatorus un citus aroda profesionāļus, bez kuriem rūpnieciskie procesi nevar darboties."

    / jau trešo gadu desmitu laika dzirnas maļ, un dziesma par speciālistu trūkumu nebeidz beigties...
    // savukārt algas nozarēs kā neceļas, tā neceļas (tb ceļas, bet zem inflācijas līmeņa)...
    /// īpaši iepriecina teiktais par iekārtu operatoru trūkumu - mosh vnk vajag apmācīt? savulaik tā mēdza darīt, pie tam mēdza apmācīt ne tikai uz vietas, bet sūtīja ārpus LV, ja bija nepieciešams.
    //// LV nav vientuļa savā dziesmā, es UK dzirdu to pašu dziesmu, tikai angliski, un tieši tāpat nejūtu algu pieaugumu virs inflācijas līmeņa.
    Monday, August 10th, 2026
    zeme
    4:43p
    sounds that make cry
    Melvins un Gatta Morta.

    Grabinās pa māju.

    Ārpusē tikai stroječņiki.

    Es par J.D. Pinkus.

    Current Music: Melvins
    Sunday, August 9th, 2026
    jan09
    6:31p
    kii 2
    kādas istabas izmaksas 2

    ts viesistaba

    visu nost līdz ķieģelim un tīrai smiltij
    builder skip, oļi un smiltis, kustošo sienas ķieģeļu mūrējuma ķīmiska striprināšana,
    jauns bay window uz ielas pusi, nosiltināts jumtiņš, līmēta koka palodze,
    flīzēta krāsns vieta, skursteņs plāksne, metāla skursteņa caurule (vēl nav ielikta, gaida rindā),
    skaņas izolācija griestiem, finieris un ģipškartons,
    hardwall apmetums un multifinish sienām,
    izolācijas plāksnes zem grīdas,
    jaunas brusas, finieris un grīdas dēļi, grīdlīstes,
    iekšējās durvis ar aplodu,
    3kārtējais vertikālais radiators un kapara caurules,
    papildus kontakti un mainīta gaismas slēdža pozīcija,
    sienas / grīdu slīpmašīna ar ripām,
    krāsa / laka,
    krāsnsveida elektriskais sildītājs,
    sīkumi.

    pieraksti nav pa rokai, bet domāju, ka iekļāvās 5k naudās, ieskaitot apmetēju.

    vēl jāiebūvē mantu krātuve zem grīdas un jāpabeidz nišu mēbeles (nestandarta izmēri, donori atviktņu blokiem ir iepirkti, priede).
    jan09
    5:02p
    kii
    kādas istabas izmaksas:

    ts ēdamistaba, ar izeju uz dārzu:
    - 6m3 konteiners, kurā sametās vecās durvis, izraktā zeme, zem grīdas esošie celtniecības materiāli, apmetums uc - 350,-
    - brusas uc materiāli mantu glabātuvei dārzā - 150,-
    - 1m3 ar oļiem un 1m3 ar smilti ar piegādi - 150,-
    - bīdāmās durvis uz dārzu, PVC - 900,-
    - lietoti imperiālie ķieģeļi durvju ailei un krāsns ailes atjaunošanai - 150,-
    - krāsns ailes flīzes / līme / skursteņa plāksne - 250,-
    - kaļķa mūrjava - 200,-
    - vate skaņas izolācijai, 5mm finieris griestiem - 100,-
    - skaņu izolējoša ģipškartona loksnes griestiem - 150,-
    - kapara caurules, lodējamās kapara pārejas, trīskāršais vertikālais radiators, deglis, gāze - 500,-
    - duvju aploda un durvis uz māju - 100,-
    - kaļķa java / apmetums - 150,-
    - izolācijas loksnes grīdai / vīna pagrabam - 150,-
    - saplāksnis "melnajai" grīdai - 200
    - saplāksnis "pagaidu grīdai - 75,-
    - brusas grīdai un grīdas dēļi ar piegādi - 550,-
    - hardvall apmetums un multifinish špakteļmasa - 600,-
    - apmetēja darbs (8 dienas, cash deal) - 1320,-
    - krāsa sienām / laka grīdai - 100,-
    - malkas krāsns / skursteņa metāla caurule - 750,-
    - eņģes, atslēgas pagrabam, grīdas līstes - 150,-
    - kārbas kontaktiem, kontakti (8x dubultie), kabelis, slēdzis - 150,-
    - degviela materiālu transportēšanai, daži instrumenti, cementa bloki, skrūves, sīkumi, utt - 500,-
    kopā - 7695,- (un tas bez agrāk piesauktā 6.4k beigu fāzes (apmetums, flīzes, pamatne grīdai) piedāvājuma), un neskaitot visus instrumentus, ka jau bija, un ģimenes laiku un darbu.
    izplēsās viss līdz ķieģelim un tīrām smiltīm istabā un dārza pusē.
    ir līdzīgi pieraksti arī par citām istabām un garāžu (nonesās vecā, uzcēlās jauna). vēl priekšā mājas šuvošana, coal shed pārbuve par utility room / downstairs tualeti, jauna veranda / nojume dārza pusē, noliktava zem trepēm, koridora grīda, virtuves uzlabojumi...

    /un cik jums izmaksā remonti?

    //aizmirsu mēbeles - 900mm oša virsma, zem virsmas 2x saldētavas un skapīši, nišā iebūvēts ledusskais un skapīši, nišā iebūvēts ofisa darba stūrītis (dock station, monitors, printeris) un skapīši, nišu izmēri pagaidām nezināmi, jo apmetējs vēl strādā.
    disfigurator
    3:20p
    Feels good, man!

    Kā vakardienas ierakstā minēju - baigi labi bija vakar ieslēgt pieregulēto diaprojektoru, parādīt draugiem jaunākos diapozitīvus.
    Šodienas gaismā vēl labāk. Noņemas nost melnas bezcerības plīvurs un iezīmējas skaidra taciņa nākotnei. Depresso nomaina gaismas espresso. Koncentrēti, motivējoši.


    Fokusa problēmas?
    Šajā Padomju zvērā radušās droši vien laika gaitā, neskaitāmas reizes man to izjaucot un saliekot - īsti neapzinoties, ka mainu kādu elementu ķēdē, tādējādi nojaucot visu precizitāti. Precizitāti, kas tur, zinot PSRS ražošanas tradīcijas, visticamāk, ka nemaz nebija. Lai nu kā - šīs problēmas ir risināmas un to pierāda jau paveiktais! Vēl tikai mazliet tālāk pa šo taku un diapozitīvs beidzot kļūs perfekti paralēls optikai, nodrošinot asumu no stūra līdz stūrim, beidzot reproducējot bildi ar tādu asuma dziļumu (Depth Of Field), kādu izvēlējos fotografēšanas brīdī. Laba sajūta to apzināties, ka te viss ir risināms!

    Optikas un attēla lieluma salāgošanas problēma?
    Atrisināta - nav, ko tēmēt uz perfektu attēla platuma salāgošanu ar ekrāna platumu - to reāli grūti panākt. Reāli grūti ir salāgot vienu ražoto elementu - optiku - ar citu ražoto elementu - projekcijas ekrānu - un salikt šos kopā allaž mainīgu izmēru telpās tā, lai projicētā bilde perfekti ierakstītos projekcijas ekrānā - no malas līdz malai. Kaut kur tas izdodas, kaut kur - nē. To jāņem vērā un nav nekādu ciešanu, ja attēls zīmējas mazāks par pieejamo nolaižamā ekrāna izmēru. Faktiski atrisināta problēma!

    Slēdža problēmas?
    Ārpus manas šī brīža kompetences, bet ir risināmas! Iespējams, ka te noderēs MI, lai saliktu kopā vienkāršu, elektriski sakārtotu 12V strāvas padevi uz elektromagnētu, izmantojot signālstrāvai paredzētu mikroslēdzi, kas vienkārši šīs slodzes netur un ar laiku izkūp gaisā. Šis ir visneskaidrākais pagaidām - elektronika pasveša lieta, kur nu vēl prasme uzprojektēt shēmu. Tur vajadzētu kāda elektroniku zinoša drauga palīdzību. Drauga, vai vismaz mākslīgā intelekta. Risināms!

    Arhivēšanas problēmas?
    Pirms kāda laika saliku dipus pa tēmām, bet tas nebija pareizi. Tas nenodrošina kontrastus, tas viendabīgumā noslīcina. Salikt visu atpakaļ - iespēja pasākt ko radošu. Iespēja sekot vecajiem pierakstiem un atveidot hronoloģiju +- pareizi. Ko izvēlēšos? Vēl nezinu, bet tas ir tikai izvēles un darba jautājums. Pirms mēnešiem citā tēmā biju rakstījis, ka man ir talants pieķerties kam tādam, kas drīz mirst. Ar diapozitīvu glabāšanas kastītēm ir precīzi tas pats. Bet hei - kāpēc man raudāt, ka neeksistē vairs izcils produkts, ja tā nāve man sniedz iespēju pašam pagatavot savu vizuālo Dainu skapi no finiera? Darāms un pat ļoti - kokapstrāde man patīk, viena no dzīves mīlestībām, tikai darbnīcas radošajam bomzim nav! Bet tas nekas - esmu patapinājis mēbeles tepat dzīvoklī. Visu var izdarīt ar primitīviem instrumentiem,

    Projicētā attēla asuma problēma, tehnoloģijas un materiāla limits?
    Te nu iezīmējas visinteresantākais un varbūt praktiskākais, pat ekonomiskākais faktors hobijā, runājot par atbilstošākā materiāla izvēli. Realitāte aiz loga absurdi vienkārša un ņemšu to par pamatu skaidrojumam, materiāla izvēlei:
    1) sudraba graudiņa nestā informācija (melnbaltā filmiņa) ir ar augstāku izšķirtspēju, nekā pigmentu mākoņu nestā informācija (krāsu filmiņa)*;
    2) melnbaltā filmiņa ir daudz lētāka par krāsu filmiņu. Sevišķi, kad pērc garos ruļļus un pats tin tos kasetnēs. Sevišķi, kad pērc tehnisko filmu;
    3) melnbaltais attēls abstrahē. Esmu drīzāk par abstrakciju, nevis dokumentēšanu, lai gan mana fotogrāfija fiksē dabā esošo, neinscinē;
    4) tehniskās melnbaltās filmiņas Aviphot Pan 80 un Aviphot Pan 200 sniedz iespēju izbaudīt infrasarkanās gaismas fotogrāfiju.
    Saliekot šo visu kopā - lai tā krāsa ieskrienas! Mans materiāls ir augstas izšķirtspējas un zema ISO melnbaltā filmiņa ar jutību Infrasarkanajā spektra daļā - tehniskā aerofotogrāfijas filmiņa, tātad. Melnbaltais materiāls, kas ir abstrahējošs pats par sevi un no realitātes varu distancēties vēl tālāk, fotografējot caur infrasarkano filtru. Melnas debesis, melni ūdeņi, bāla lapotne, bālas un savāda izskata sejas, melnas acis. Citāda āda. Par daļēji caurspīdīgu kļuvis sarkanais apģērbs. Nenopriecāties!


    35mm melnbaltā diafilmiņa mierīgi iztur 50x palielinājumu no tuva skatīšanās attāluma pieņemamā kvalitātē.
    Ja nolemju, ka jau esmu pasaulei pierādījis to, ka ar Ilford Reversal Processing var panākt brīnišķīgus rezultātus ar teju jebkuru filmiņu uz Zemes, tad man atliek tikai šo ideju noslēgt ar mazu neizpildījuma astīti. Atliek psiholoģiski noslēgt šo projektu. Atliek vien izvēlēties spēcīgāko pieejamo materiālu un lietot jēdzīgu optiku. Jēdzīga optika jau lēnām uzrodas un visu pasaules filmiņu mocīšana ir skaidri iezīmējusi manu ideālo materiālu maksimālas kvalitātes nodrošināšanai: Aviphot 80 un Aviphot 200 izcelsmes filmiņas - vienalga ar kādu firmas zīmi uz iepakojuma. Tās projekcijas lampas siltumā praktiski nedeformējas. Tās nodrošina arī tālas veģetācijas augstu izšķirtspēju, nav tik jutīgas pret atmosfēras plīvuru (haze). Tās nodrošina iespēju fočēt infrasarakanajā gaismā. Šīs filmiņas kopā ar Ilford Delta 100 un FP4 Plus 125 jau faktiski nodrošina manas vajadzības! Pietiks censties pierādīt jau uzskatāmo. Laiks laboranta ķiteli nomainīt pret mākslinieka cepuri, laiks domāt abstraktāk, tematiskāk, absurdu komentējoši, kontrastaini. Laiks censties fotogrāfijai piešķirt papildus slāni. Moš izdodas?!

    Krāsa? Krāsas vieta ir saulrieti un saullēkti, kāds portrets un tuvplāns kvalitatīvā gaismā.
    Tā kā krāsa projekcijas palielinājumā izpildās sliktāk, domājot par fotografēšanu ar to, jādomā jau pielietojuma virzienos. Šajos minētajos virzienos nav jāsaglabā daudz detaļu un runa ir par formām, par krāsām, to kontrastiem. Krāsas joprojām ir nepārspējams filmiņas spēks. Bet nu - es tāpat esmu kļuvis par BW Reversal cilvēku. Tirgus un fizika mani tādu veidoja.


    Vakardienas ieraksta kontekstā - ļoti noderīga introspekcija. Patiesi dzīvinoša. Terapeitiska tukšuma apcere.
    Šo visu apzināties šobrīd ir atbrīvojoši, jēgpilni. Visu rīcību sasaldējošu barjeru vietā iezīmējas ceļš, kuru man skaidri iet. Iezīmējas arī laika limits - jāsakārto diaprojektors līdz galam, līdz riskēju ar to nodrošināt publisku projekcijas vakaru. Terapija indeed :)

    jan09
    12:07p
    ppp
    pārdomas par prezentāciju

    palūdza mani piedalīties kāds pārtikas piedevu tīkla pārstāvju rīkotajā prezentācijā kā vienam no "masu skatu" nodrošinātājiem.
    paņēmu līdz kokteili ar domu pasēdēt maliņā.
    uzstājās pārstāve no LV ar slavenu uzvārdu.
    prezentācija uzrunāja, tiki jaukti termini, cēloņi ar sekām utt.
    skaļākie momenti:
    - tika piesaukts mūsdienu pārtikas "tukšums", salīdzinot ar pārtiku, ražotu pirms gadiem 75-125, kas sen nav noslēpums, uzvar lētākais piedāvājums, augseka, papuves, kūtsmēsli ir ekskluzīvi mūsdienās, ne visi var atļauties "organisku" pārtiku, un ne visur tāda ir pieejama,
    - galvenā runātāja neatšķir CO2 no automašīnu izmešiem / pilsētas "smoga", nav dzirdējusi par CO2 lomu augu fotosintēzē un augļu / dārzeņu ražībā,
    - tā pati, pie izbraukātas puspasaules, pēc ārstu ieteikumiem un pašas novērojumiem, ka bērnam ir labāk dzīvot no LV atšķirīgā klimatā, pat neapsver iespēju mainīt valsti, bet gan uzsēdina bērnu uz konkrētām pārtikas piedevām,
    - nesaprot, kā strādā sertifikācijas un "kvalitātes" atzinumi reālajā ražošanā (kas gan ir normāli, cibā arī ir viltotu un slēptu pētījumu atbalstītāji),
    - sieviete, kas regulāri strādā padsmit stundas dienā bez brīvdienām, nelieto cūkgaļu, un ir bez partnera, sūdzas par stresu un problēmām,
    - kkas, ko piemirsu, jo nepierakstīju un tā īsti nap1s.

    /pie tam, dotās pārtikas piedevas, nav ne labākas, ne sliktākas par citām, un pārtikas piedevas kā tādas ir pat ļoti ieteicamas, no kādiem 2-4 ražotājiem var izveidot savu piedevu izlasi, pa saujai vai 2ām dienā ;)
    watt
    2:17p
    2011. gadā arbūzus varēja nopirkt par 25 santīmi kilogramā.
    tagad tirgo par 2.50 € kilogramā.

    psiholoģiski grūta cena. maksāt 25 € par vienu 10kg arbūzu?
    disfigurator
    12:55p
    Putnu vērotājs

    Labā krasta svētki. Pāris mazāk zināmu vietējo grupu koncerti ar pustukšu pļavu Grīziņkalna galā.
    Stāv apsardze skatuves priekšā, tās pakājē. 4 apsargi sargā nabaga izpildītājus no mežonīgās latviešu mentalitātes, no letiņu neatlaidīgajiem centieniem pārņemt skatuvi un izdemolēt tehniku, piekaut un izdrāzt izpildītājus - jauktā secībā.
    Pasākuma teritorijā vandās kādas 6 mentu ekipāžas, sargā sabiedrību pret šausmīgo letiņu mentalitāti pasākumā, kas orientēts uz otro mūža pusi, bik ar aktivitātēm pašai pirmajai.

    Pilsētas svētki, bet redzu politisko prostitūtu stendus. Nopietni?
    Pilsētas svētki, bet redzu slimnīcas un atkritumu apsaimniekotāju stendus. Hmmm.
    Pilsētas svētki, bet redzu tikai vienu alus stendu uz 10 Fast Food tipa ēdināšanas stendiem. Tas pats ir Brālis, kas izdomājis sekot modei un prasīt par savu šlāgerīti ekskluzīvus 5€. Nopietni? Tikmēr 10 min. pastaigas attālumā restorānam līdzīgs veidojums tev ielies IPA un lētāk. Par teju pusotru eināru lētāk... Pasākums ir vieta extra slaukšanas slānim, ne? Pie tā jau pierasts. Nepietiek tikai ar to, ka ierobežotā teritorijā ar daudz cilvēkiem esi ekskluzīvs produkta tirgotājs, nē - tur vajag vēl cenu uzskrūvēt. Safari.

    Kaut kas te nav labi pašā saknē, Žani.
    Ka tev saka, Žani, sabiedrību nepieciešams deamerikanizēt! Tiek tērēta nauda, noslogots mentu aparāts un uzstādītas kameras skolās, lai cīnītos pret trakām lietām, kuras notiek otrajā pasaules pusē. Ar fāstfūdu zobos!

    Kaut kas ar letiņa galvu nav kārtībā, Žani! Laikam jāsecina, ka identitātes krīze. Cielaviņas tēlo maitu lijas, Žani!

    jan09
    6:32a
    cc
    cic citaac:

    Kad tika paziņots, ka trīs gadu laikā par 180 000 eiro tiks veikts brūno lāču monitorings, daudzi skeptiķi jautāja: "Vai tas tiešām ir nepieciešams?" Šāds jautājums, protams, apliecina pilnīgu neizpratni par modernu valsts pārvaldi. Ja valsts jau analizē lāču matus, ekskrementus un DNS, tad loģisks nākamais solis ir paplašināt monitoringu arī līdz cilvēkiem. Zinātnei taču jāattīstās.
    Tādēļ Dabas psiholoģiskās noturības un antropoloģisko procesu darba grupa jau gatavo nākamo Eiropas fondu projektu – "Cilvēka baiļu bioloģisko marķieru monitorings līdzāspastāvēšanas uzlabošanai ar lielajiem plēsējiem." Plānotais budžets – pieticīgi 2,8 miljoni eiro. Projektā paredzēts ievākt cilvēku DNS saturošus paraugus vietās, kur pirms dažām minūtēm novērots lācis.
    Paraugu analīzes ļaus ar līdz šim nebijušu precizitāti noteikt:
    = cik metrus no mājas lācis atradies;
    - cik ātri sēņotājs skrējis;
    - cik pēkšņi ogotājs sapratis, ka melnais pleķis krūmos nav celms;
    - vai konkrētā situācija atbilst "vieglas satraukuma", "izteiktas panikas" vai "pilnīgas dabiskās izlādes" klasifikācijai.
    Speciālisti skaidro, ka cilvēka ekskrementu bioķīmiskā analīze ļaus izstrādāt jaunu matemātisku modeli. Jo lielāks adrenalīna līmenis, jo tuvāk, visticamāk, atradies lācis. Ja analīzes uzrādīs īpaši augstu stresa koncentrāciju, eksperti secinās, ka lācis nav atradies mežā.. Viņš jau stāvējis pagalmā. Savukārt, ja paraugs saturēs arī aveņu sēkliņas, tas nozīmēs, ka incidents noticis ogošanas laikā. Ja atradīs baraviku sporas, secinājums būs viennozīmīgs – pilsonis pirms sastapšanās vēl bija optimistiski noskaņots.
    Lai nodrošinātu datu kvalitāti, katram Latvijas iedzīvotājam tiks izveidota mobilā lietotne "Lācis+". Tās uzdevums būs nospiest sarkano pogu pirmajās trīs sekundēs pēc lāča pamanīšanas.
    Ja tas nebūs iespējams objektīvu fizioloģisku iemeslu dēļ, lietotne automātiski nosūtīs koordinātas laboratorijai.
    Projektā paredzēta arī jauna profesija – sertificēts baiļu biomateriālu koordinators, kurš izbrauks uz notikuma vietu, nomērīs attālumu līdz tuvākajam celmam, intervēs aculieciniekus un sastādīs "Psiholoģiskās izlādes aktu Nr. 17-L".
    Lauku iedzīvotāji gan pagaidām nesaprot, kāpēc tas viss nepieciešams. Viņi joprojām uzskata, ka, ieraugot lāci, visefektīvākā monitoringa metode ir viena īsa frāze:
    — "Mūc!"
    Tomēr tā ir novecojusi pieeja.
    Mūsdienu Eiropā vispirms tiek veikts monitorings, tad izstrādāta metodika, pēc tam izveidota starpinstitucionāla darba grupa, seko ietekmes izvērtējums, sabiedriskā apspriešana, pilotprojekts, starptautiska konference un visbeidzot secinājums, ka cilvēks tiešām bija nobijies. Toties tagad tas būs zinātniski pierādīts.
    Iespējams, jau nākamajā iepirkumā tiks finansēts vēl viens būtisks pētījums – vai lācis pēc sastapšanās ar cilvēku nav piedzīvojis līdzīgas emocijas. Jo arī viņa viedoklim bioloģiskajā daudzveidībā ir nozīme.

    (c) RK no FB
    disfigurator
    2:54a
    Senča eksistenciālais tukšums

    Pavasarī paņēmu un pieregulēju diaprojektoru. Noliku to maliņā, nemaz nepārbaudījis regulēšanas sekas. Sēž cilvēks uz sāpes savas, uz neziņas akmens visu šo laiku. "Pārbaudīšu kaut kad vēlāk". Vēlāk? Tas ir kad? Tad, kad būs pārāk garlaicīgi? Kad būs atjaunota nervu rezerve jaunām vilšanās sajūtām? Nekad?
    Vismaz dzelzi tu vari nolikt maliņā, lai risinātu tā problēmas tad, kad zvaigznes nostāsies beidzot pareizi. Ļaut laikam ritēt, diskomfortam sevi pažļambāt. Tie zobi pazīstami, varbūt tas sakodiens mīļš kļuvis jau?
    Nē nu, fakts arī tāds, ka tā nolikšana maliņā mēdz strādāt, bet šaurā situāciju klāstā: kad smadzenes saasinātas par daudz un kļuvušas pārāk piekasīgas, tad vajag atiet maliņā indeed...


    Sirdī konstants caurums, dvēselei kas visu laiku nepietiek. Tāpēc lieliski varu iztikt bez jaunām problēmām - lai tās pagaida maliņā. Dienu, divas, mēnesi vai gadu. Tieši tik, cik vajadzēs - ne ātrāk, ne ilgāk.


    Vasara iet uz beigām, uzprasījās draugi paskatīties manus jaunākos diapozitīvus. Izrādās, ka diezgan labi bija sanācis visu noregulēt. Vēl tikai mazliet jāpiečikina Y asi un būs pavisam ideāli. Prieks uzzināt - aiz neziņas akmens šoreiz neslēpās kas pavisam bargs.
    Jauna problēma.
    Izrādās, ka aiz neziņas akmens tomēr slēpās kas baiss. Fokuss tagad ir relatīvi ok, bet kadru pārslēgšana? Kamēr rādu dipus draugiem, aparāts izmet ko jaunu - sāk slēgāt kadrus pats un strauji - ballīte pagalam. Atspere. Es jau zinu, kura atspere. Draugi gaida, bet es 10 min. laikā izjaucu aparātu un optimizēju lietu. Tagad strādā. Kādu laiciņu strādās. Vajag jaunu atsperi, bet kur lai ņem tādas pašas jaudas/parametru atsperi? Nepastāv vairs valsts, kas to aparātu ražoja, nepastāv visa tās industrija. Izgaisa politikā. Esmu vairs neesošas pasaules bērns.
    Veca problēma.
    Aiz neziņas akmens atkārtoti parādās vēl kāda neglīta seja - kadri neslēdzas no pults nu jau pavisam. Diodes un mikroslēdzis. Es jau zinu, kuras diodes un kurš mikroslēdzis...
    Pabeidzu seansu, spiežot pogu pašā diaprojektorā, sēžot šķībi un greizi uz dīvāna atzveltnes: Show must go on, es te neesmu svarīgs, svarīgs ir process, bilde. Ehh, jārisina arī šo problēmu.


    Sirdī kaut kāda globāla skumja. Nekas nav pareizi. Lietas mirst, nenotiek, kā vajag. Problēmas šķiet, ka tikai krājas + sabiedrība šķiet, ka apzināti stūrē dirsas virzienā, ka uzlikts ir globāls Pohuj uz visu.


    Moš ierakt galvu smiltīs un nedarīt neko? Nē, tā nevar. To nevar pieļaut, tas nav labs ceļš. Darīt neko nozīmē degradēties, bet ārstēt lietas nemitīgi - tur arī kaut kā nervi tik labi kā agrāk šo pasākumu vairs netur. Sāk samazināties kapacitāte pārvarēt sūdus?
    Nekas, atrisināšu fokusu un slēdzi, varēšu uztaisīt publisku projekcijas pasākumu. "Bolderāja" jau mani gaida, piemēram. Motivācija tā kā būtu, bet iekšējā pasaule?


    Tukšums, bezjēdzība. Augošā problēmu nasta, nepareiza dzīve. Bet es tak pats esmu tās veidotājs. Kas, tātad, manī nav "pareizs", ko es nejēdzu? Savu tehniku es beigās sakārtošu, bet cilvēks?


    Ehhh, problēmas ar cilvēku gan tā nevar nolikt maliņā. Tur iestājas noilgums, tur sāp abiem. Tur nepieciešams operatīvs un rāms prāts, tur nepieciešams viedums, lēnprātība, pacietība, ieklausīšanās, sapratne, sadarbība, mērķis un kompromiss. Vai man kas tāds ir?
    Vai man kas tāds ir, kad es bļauju uz savu mīļo cilvēku ne pa tēmu, jo vienkārši man ir par daudz un reizē - par maz? Bļauju un turpat - nožēloju savu nesavaldību, dusmas nez no kurienes izskrējušās? Sirds kambari mēslu pilni? Dusmas nav parliecinātības un spēcīga cilvēka pazīme. To ir vērtīgi apzināties.

    Bijusī man sāp. Smagas bija mūsu attiecības. Ar viņu mums bija māja, tur cēlu terasi, mainīju jumtu, taisīju siltumnīcas, vilku ūdeņus, laboju viņas mocīti - saimniekoju karoč, bet visu laiku fonā jutos, ka tas viss nav mans, ka neesmu pelnījis, ka esmu tikai īrnieks tur, ka nepienākas, ka nav kaut kas līdz galam tīrs. Vai tā runāja mans tukšums, kas beigās dabūja savu?
    Viņa bija mans galvenais skatītājs, mans prieks, mana Mūza, kuru nemācēju noturēt un apieties tā, kā man pienāktos. Nevar pret cilvēku kā pret dzelzi. Nevar. Ego ir masīvs riebeklis, palaists savvaļā tas tikai bojā lietas.
    Tieši kopā ar viņu es iemācījos to savu tukšumu nenostumt maliņā, bet gan pētīt, rakties, mēģināt izprast, sataustīt... No sākuma tam pretojos, pat agresiju pavilka, kad gar manām iekšām kāds taustās neaicināts, bez atlaišanās.

    Viņa tagad ir ceļojumā ar savu ģimeni. Bet nonākusi slimnīcā. Iedomājies - slimnīca ceļojuma laikā, ģībšanas lietas teju, kas tāds. Veselība viņai ļoti trausla un ļoti ilgi - manējā daudz labāka, lai gan esmu vecāks + vīriešu ķermeņi ātrāk taču sabrūkot, kā vēsta sabiedrība.
    Ehhh, cerams, ka viņai nekas nopietns. Lai gan tā hroniski dirsā esošā viņas veselība iezīmē citu realitātes ainu, gatavo citam scenārijam... Mokās jauns, skaists cilvēks. Nepareizi.
    Rodas sajūta līdzīga tai, kas radās, tuvojoties tēta nāves dienai. Slimība viņam bija virs slimības, insults virs insulta. Mani studiju gadi, dzīve Rīgas pusē un nespēju to lēno sairšanu turēt, bēgu laikam no tā sūruma savā ziņā, lai gan vajadzēja tieši vairāk pretējo - nevajadzēja cilvēku nostumt maliņā, lai gan pats bērnībā biju savā ziņā nostumts maliņā. Vajadzēja biežāk apciemot, tas bija darbs piepildījuma virzienā. Un cilvēks aizgāja slimnīcā viens, neatvadījos.
    Varēju atvadīties dienas dažas iepriekš, aizbraucot uz slimnīcu, nevis bradāt tad, kad mana bijusī apciemoja manu senci. Bļa, kāds es lunis Lunahodu zemē... Rīkoties tik brīnišķīgi, jo spēka nav un nebija stāties pretim patiesībai, bija labāk ierakties smiltīs un pastrādāt šādu mākslas darbu? Veci, tiešām?

    ...

    Vai tas tukšums ir dzinulis pēc piepildījuma, vai traumu sekas? Kā nepareiza signāls? Sāls šāviens dirsā, kas fonā ne lidz galam apzināti, bet viennozīmīgi bīda mani?

    Atsēžot atvaļinājumu vienatnē, tas ir izteikti jūtams, lai gan man tomēr ir kāda bagātība - ieinteresēts skatītājs, draugs. Taču ar šo bagātību tos caurumus, motivācijas trūkumus manī neaizpildīt. Skumji un negodīgi pret līdzcilvēkiem, pret sevi.

    Kam man censties? Sev?

    Sēž draugi dīvānā un skatās, kā es rokos pa sava aparāta iekšām. Man vajag censties viņu dēļ.
    Radīt mūsu dzīves pierakstu un bagātināt citu dzīves, lai cik tukši, bezjēdzīgi un bez motivācijas man pašam iekšā arī nebūtu. Jo viņi ir mana bagātība - cilvēki, kas prasa un skatās, ko esmu šaisaulē caur foto kameru materializējis.
    Bet Mūza? Man vairs nav savas Mūzas. Vai man tādu vispār vajag?
    Vai neesmu tam jau par vecu uz papīra? Kad vispār cilvēks kļūst "vecs"? Liela loma tur ir iekšējās pasaules vecumam, varbūt pat libido faktoram.

    Sirds alkst sava cilvēka.
    Bet "savs" cilvēks nav īsti dabas parādība vai dievišķais neprāts. Tas ir darbs, savaldība, lēnprātība, nelikšana cilvēku maliņā, kad ir par daudz. Pavilkt sev tuvāk pat tad, kad gribas rīkoties asi un pretēji. Cilvēks nav dzelzis, vajag citādi.
    Vai esmu mācījies no savām kļūdām, kļuvis bik citāds, ar kaut kripatiņu praktiskās emocionālās inteliģences?
    Esam šķirti jau gadus 4. Mana gulta šo laiku ar nevienu dvēseli ne reizi nav dalīta. Man bija nepieciešams šis nevaldāmā libido maliņā nolikšanas laiks, lai sevi sakārtotu. Vai man tas nepieciešams joprojām? Foniņā šis signāls gan jau to tukšumu nepilda, tieši otrādi.

    Laiks bezjēdzīgi skrien. Kad ikdiena vienāda, tad it sevišķi. Kad nekam nav jēga, sezonām un dienām arī nav jēga un svars. Viss ir pirmdiena, viss ir piektdiena. Viss ir trešdiena, ja vēlies - man tak pohuj.

    Bijusī ceļo ar savu ģimeni. Es tikai varu iedomāties un bik atcerēties, cik liela bagātība tā ir - ģimene. Kad tevi kādam vajag vienkārši tāpat, jo tu esi un esi gana.
    Kā man riebjas, ka daži politiskie spēki ģimeni ir uztaisījuši par ieroci. Cik tas ir aplami un nepieņemami.


    Sirdī konstants caurums, dvēselei kas visu laiku trūkst... Bet nekas, tas ir mans tukšums. Mana dzīve. Vēl ir laiks to censties aizlāpīt ar darbu, lēnprātību, sapratni un tādām lietiņām :)


    Varbūt beigās šis tukšums ir mana bagātība un laiks to atzīt, izvilkt galvu no savas dirsas?

    Saturday, August 8th, 2026
    basta
    10:55p
    Domaju, ka Sabiha Gökçen ir galvenie krievu vārti uz Eiropu un pārējo pasauli.

    Lai nu kā, esmu Baku (rīta pastaigas laikā sapratu, ka palieku blakus "чёрт побери") un jau kādu laiku domāju par to, no kurienes mūsu valodā bija ienācis vārds "tahta" un kur tas tagad ir palicis.
    jan09
    9:40p
    muahaha
    izrādās, ka tāds tips kā extran.huj.eļķis neta plašumos mēdz cilvēkus baidīt ar banu, par BBC ziņu šērošanu, smieklīgi redzēt screenshot, muahaha, idiots
    jan09
    9:22p
    cc
    citaac no FB

    Globālo izaicinājumu krustugunīs: Sarkanās līnijas jeb izvēlies savu likvidatoru
    Globālās oligarhijas realizētā lieko ēdāju utilizācija un totalitāras kastu sistēmas izveide ietver sekojošus uzdevumus:
    • biometriskā kontrole / digital ID + CBDC + skaidras naudas izskaušana + sociālā reitinga sistēmas = totāla sabiedrības paklausība un uzvedības kontrole
    • maksimāla vakcinācija / sterilizācija + medicīnas un farmācijas totalitārisms = depopulācijas ātruma un ģeogrāfijas kontrole
    • perversiju propaganda + sabiedrības pamatstruktūras sagraušana + sabiedrības atomizācija = dzimstības samazināšana depopulācijas labad
    • klimata afēra + deindustrializācija + kapitāla hiperkoncentrācija = vidusšķiras likvidācija
    • izglītības degradācija + zinātnes prostituēšana + mediju kontrole un soctīklu cenzūra = informācijas un naratīvu kontrole
    • pārtikas un ūdens krīze = absolūtas sociālās kontroles mehānisms
    • reģionālu militāru konfliktu izraisīšana un veicināšana = depopulācija un naratīvu kontrole, horizontāla vardarbība bez apdraudējuma globālajai oligarhijai

    Globālo izaicinājumu krustugunīs: Algoritms 2030-2050: scenārijs bez klimata afēras intensifikācijas un bez kontinentāla mēroga kara Eiropā,
    Valūtu, parādu un finanšu instrumentu piramīdu dekonstrukcija, sociālo spilvenu likvidācija, mākslīgā intelekta provocēts bezdarbs,
    Ekonomikas, labklājības un sabiedrības dezintegrācija un kolapss,
    Bads, haoss, vardarbība, lokalizēti, rasistiski pilsoņu kari,
    Digital ID, CBDC, universālais pamatienākums kā "līdzcietīgi risinājumi",
    Sociālais reitings, totāla kontrole, pilnīga paklausība,
    Netraucēta, režisēta, 90% planētas depopulācija ar klimatisko un bioloģisko ieroču palīdzību,
    Kastu sistēmas pakāpeniska izveide: transhumānisma skartie planētas īpašnieki un minimāli nepieciešamais tehniskais, apkalpojošais, dārzeņveida personāls.

    /Algoritms ietver virkni alternatīvu scenāriju un neskaitāmus apakšscenārijus - tie visi ved uz vienu mērķi,
    Vairums izpildītāju neredz kopbildi, neapzinās savu marionetes statusu, tiek izmantoti un utilizēti,
    Apzināti radot apstākļus, tiek aktivizēta apstākļu loģika, bet tā, kā zināms, ir stiprāka par nodomu loģiku.
    //tur FB pie autora ir vēl, meklētājs atradīs, ja kādu interesē.
    watt
    7:38p
    cik žēl, ka veci cilvēki nekļūst par skarbiem minimālistiem savā mūža nogalē.
    atstāj, tā vietā, kaudzi ar neapēstiem makaroniem, pudu cukura, kalnus ar griķiem, auzu pārslām, putraimiem, un kilogramiem kafiju. viss kompostā.

    un tad tas rūpīgi krātais goda kristāls, mazās krūzītes un apakštasītes, smalkie šķīvīši un glāzītes un piņģeroti. saberzt smiltīs!

    paplukušas vāzes un keramika, pretīgi alumīnija kausi un smalki, bet ārkārtīgi netīri sudraba piederumi, jo nevar jau tos vijumus izberzt.

    žēl, ka cilvēks nevar samierināties ar televizoru un vienu krēslu. nē, savu gadsimtu nodzīvojis sabrucis dīvāns, smirdīgs skapis un tik pat neciešami grāmatu plaukti. un makulatūra.
    Friday, August 7th, 2026
    disfigurator
    4:37p
    Skats uz Metal Gear Solid 2 - 2026. gadā

    Šodien ir 2026. gada augusts aiz loga.

    Kopš pirmo reizi izgāju Metal Gear Solid 2 ir pagājuši kādi gadi 20. Šajā laikā esmu vērojis, kā autoru stāstītais par informācijas apriti, lojalitāti, cilvēka atstāto citām paaudzēm; par informācijas miskasti, par AI slop, par mākslīgo intelektu un visaptverošu tā pielietošanu informācijas aprites un naratīvas kontrolē - ko atstāt vēsturē, ko dzēst - kā tas viss izpildās dabā gluži kā pēc Hideo Kojima priekšrakstiem...
    MGS Kopā ar Deus Ex - paredzēja šodienu, visu to dorporatīvo distopiju, kurā šobrīd dzīvojam.

    Redzams, ka Hideo ilgi jau tur pirkstus uz sabiedrības pulsa, vērtē un ietērpj secinājumus, sajusto un paredzamo - interaktīvā mākslā, kurai nav analoga. Spēcīgs, introspektīvs mākslinieks.

    Baigi forši tā pēc gadiņiem desmit un vairāk ieskatīties šajos vecajos interaktīvajos mākslas darbos - ne tikai atcerēties, bet šodienas politiskās un ekonomiskās realitātes kontekstā sazīmēt daudz kā nemanīta, tik aktuāla.


    Un ironiski stāsta kontekstā par informācijas dzīves ilgumu:
    Manā plauktā joprojām ir šī PS2 spēle. Es to izgāju, spēlējot uz CRT televizora un PS2 Slim konsoles - viss tieši atbilstoši tehnoloģijai pirms gadiem 25. Tehnoloģija un materiāls, kas pieder man. Šodienas digitālās spēles tev nepieder pēc būtības, īres verdzība. Lai nu kā...
    Spēles beigās tev iedod kodu, kas jāievada interneta lapā. Lapa sen mirusi. Tā mira īstenībā pirms gadiem 20 - kad vēl spēle bija sabiedrībai aktuāla/svaiga. Digitālais - miris. "Analogais", dzelžos ietērptais un tavos plauktos atrodamais - dzīvs. Un dzīvos vēl gadus 20. Bet digitālajā planētā kāds ir "izrāvis vadu", nekas nenotiek. Kā straumēšanas platformā dzēsts albums vai filma - jebkādu iemeslu dēļ. Nav un viss.

    Tas pats ar fotogrāfijām: digitālais sola mūžību, bet īstenībā dzīvo tikai līdz pirmajai tehniskajai problēmai, kas analogās lietas neskar.
    Fiziskajā manas bērnības albumā ir daudz ģimenes bilžu - fočēja sencis, tīstīja un bildes taisīja pats. Ģimeni sen ir apēdusi zeme, bet liecība ir palikusi. Līdzīgu taisīju arī es apzinātā vecumā, liekot albumā ar negatīvu filmiņu fočēto. Stāv plauktā šīs lietas, gaida skatītāju. Mans diaprojektors rāda daudz manu bilžu kopš pašiem maniem diapozitīvu fotografēšanas sākumiem. Dzīves pieraksts.
    Bet viss, kas tam pa vidu un paralēli fočēts ar digitālajiem fočikiem - miris kopā ar HDD nāvi pirms daudziem, daudziem gadiem - nekas netika drukāts.

    Digitālā ilgmūžība ir ilūzija. Uz šīs planētas izdzīvo tikai materializētais. Un arī tikai uz tava mūža laiku, ja par to rūpējies un nenotiek kāda nelaime... Digitāls ir savā ziņā antihumāns, melnais pazūdamības caurums.



    Tagad laiks citam PS2 diskam/spēlei: MGS3. Laiks atkārtoti papētīt, ko humānu Hideo tika saskatījis Aukstajā karā. Šodienas gaismā vajadzētu arī izpildīties smalki, jo smalki - kļūstot vecākam, skatam paveras papildus dimensijas.

    jan09
    10:05a
    rs
    rudenīgas sajūtas:

    - ziemas kvieši nokulti, rugāji vien rēgojas,
    - "agrie ganu rīti" sākas ar krēslu, un navigācija ar "nakts" režīmu, un tuvās gaismas vairs nav tikai uzmanības pievēršanai,
    - pīlādži nogatavojošies, laiks vīnam.
    Wednesday, August 5th, 2026
    watt
    9:16p
    siera produkta izstrādājums "ar īsta siera piedevu!*"

    * 2%
    jan09
    6:46a
    s
    siltums

    kārtējā ažiotāža par granulu ražošanas jaudām, pieejamību veikalos un cenām LV...
    gudri cilvēki Kurzemē saka, ka ar lopbarības klases graudiem kurināt sanāk lētāk, un nav problēmu nopirkt.
    opcija - maisos uz paletes, vai beramie (jāliek savs tornis / tvertne).
    Tuesday, August 4th, 2026
    zeme
    12:08p
    Nu kas tā pa figņu regulāri pieķeru sevi dungojot rammštein.
    jan09
    8:55a
    stc
    "Apmēram ceturto daļu Latvijas eksporta veido lauksaimniecības produkti, bet kopā ar mežsaimniecību tie ir vairāk nekā 40% eksporta. Tomēr Latvijas lauksaimniecības potenciāls ir daudz lielāks. Ja mēs spējam efektīvāk izmantot pieejamos resursus, palielināt produktivitāti un radīt lielāku pievienoto vērtību, ieguvums būtu ne tikai pašai nozarei, bet visai tautsaimniecībai."

    https://www.la.lv/musu-lauksaimniecibas-potencials-ir-milzigs-vai-protam-to-pareizi-izmantot

    /viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, vnk AN-2 nomaina droni
    disfigurator
    12:22a
    Āda

    Man patīk, kā smaržo tava āda. Cik tā maiga. Cik labi tā skan, kāda patīkama biezuma, cik debšķīga tās tekstūra arī no otras puses, kad uzlieku apaļu tās gabaliņu uz plašu atskaņotāja. Paldies, govs, lai tāssaules zālājs ir debešķīgs!

    Augšas ausīs vairs tā nekož, izskatās seksīgi. Skaņa sabalansēta un statiskās elektrības arī nav. Baigi lēti, ja aiziet uz veikalu pēc tumši krāsotas liellopa ādas un pats pagatavo paliktnīti.

    Tas atgādina, kā man bērnībā bija grāmatu vāki no ādas. Tās smaržas dēļ vien gribējās lasīt grāmatas. Teorijā tagad pats varu uztaisīt!

    Cik gan liela nozīme taustāmām lietām! Cik gan nepārspējams ir āda kā materiāls!


    Izmēģināju filcu, korķi, nitrila gumiju un pat kartonu prikola pēc, bet manis tikko izgrieztā āda iekabina šiem visiem! Korķis otrajā vietā augšu ziņā, bet tam tomēr vairāk statiskā, nekā gumijai. Gumija diezgan basī un izceļ augšas bik, kā arī mazliet, bet tomēr noķer statisko lādiņu...

    Tas viss nomērāms telpā - citādi pīķi un to augstums/skaļums arī atšķiras.

    Monday, August 3rd, 2026
    jan09
    1:54p
    lv
    Latvija var:

    https://nra.lv/bizness/526656-no-disertacijas-rakstisanas-naktis-lidz-savai-razotnei-latgale-rasa-botanicals-neatlaidibas-stasts.htm

    /nepamet sajūta, ka 80'o prasmes un zināšanas 90'jos tika zaudētas, un tagad lēnām tiek "atgūtas"...
    disfigurator
    11:28a
    Staigājoši sūdi

    Pie videospēļu enšitifikācijas vainošu ne tikai ekspluatējošus biznesa modeļus, bet pamatā tos sūdiem klātos bezmugurkaulniekus, kuri jelkad jebko ir priekšpasūtījuši vai nopirkuši kādu mikrotranīti, vai Season Pass, tādā veidā iespējinot attiecīgos ekspluatējošos biznesa modeļus.

    Kas tas vispār par prikolu maksāt naudu par solījumu, par nepabeigtu produktu? Uz kādas nezāles pamata? Piedzērušies izdara pirkumu, vai? Sociālajā iespaidā nopļūtītas kājas un apavos arī šmuce? Ķermenis netur FOMO un to ekspluatē? No shit!

    Te gan jau parādās, ka maksā vecāki par to, ko bērns izkauc. Un vecāks samaksā par kaut ko, ko galīgi nesaprot, jo šiem bērnam laika nav.
    Te gan jau rindā sastājas tukšeņi, kuros nekā cita nav, kā vien videospēles. Šādi īpatņi visu naudu iegrūž tikai šajā nozarē - kaut kur jāizceļas tak.
    Te gan jau parādās vēl viens bulšita un enšitifikācijas iespējotājs - internets. Bez interneta šī enšitifikācija nebūtu iespējama.

    Abas lohu grupas samaksā par solījumu, bet es nez - ar šo visu neizskaidosi. Skaidrs ir vien tas, ka šis ir totāls domāšanas vēzis, iesaistīta un ekspluatēta gan jau visa cilvēka psiholoģija izcelties barā un nepalaist ko garām, u.tml. Arī virtuālā barā, maksājot reālus tūkstošus par dažiem pikseļiem - slimnieki.
    Vēža slimnieki, uz kuru pleciem balstās ekspluatācijas modelis.

    Kāpēc ražot ko kvalitatīvu, ja vēžainie sūdi (bezmugurkaulnieki) maksā jau par reklāmu?

    Kāpēc taisīt godīgu produktu, ja sūdi maksā par azartspēļu elementiem spēlēs un citām jēlām mikrotransakcijām, ar kurām uzņēmums iegūst vairāk naudas, nekā ar pabeigtu jaunu spēli?

    Kāpēc taisīt jaunas eksperimentālas spēles, ja sūdi maksā stulbas naudas par kosmētiskiem sūdiņiem videospēlē, kas rīt nebūs?
    Reāli: bijusī pirms gadiem nopirka kompi, pārdodot CS platformā viņai viena galvā slima indivīda (RIP) dāvinātu virtuālo nazīti. Visu laiku mudināju to sūdu pārdot, materializēt iekš kā jēdzīga.
    Pārdeva sīku pikseļu kopu pa ~800€ un nopirka kompi, lai labākā kvalitātē spēlētu jauno CS:GO - slimie, totāli virtualizētie idioti :D :D :D



    Kur sūdi, tur sūdu mušas. Kur govis, tur slaukšana.

    Sunday, August 2nd, 2026
    disfigurator
    11:36p
    Kārtīga pieclitrīgā soļanka

    Mērķis:
    Izlolot labi barojošu un piesātaninātu mājas soļanku, kuru nebūtu kauns dot vislabākajiem viesiem arī tikko pēc pagatavošanas.
    Solījums:
    Tūdaļ tapusi gatava tā garšos kā otrās un trešās dienas soļanka. Otrajā un trešajā dienā tā tik mazliet vēl bagātinās.
    Metode:
    Darbs ar tikai vienu karstuma avotu. No šī ierobežojuma izriet gatavošanas nianses un viss rītdienu garšu solījums jau šodien.


    Sastāvdaļas


    - Kūpināti kauli - Kurzemes gaļsaimnieka zupas izlase, piemēram, un/vai
    - Vistu stilbiņi bez locītavas - vaļējs kauls, vairāk labuma zupā
    - 200g liellops vai cūķene
    - Mārtiņa vai citas desiņas ar tauciņu iekšā
    - Mednieku desiņas/knakeri
    - Paprika sarkanā 2x
    - Burkāni 2x
    - Kartupeļi 4x
    - Sīpoli 3x
    - Ķiplokķekari 2x
    - Marinēti vidējie gurķi
    - 400ml konservēti tomāti gabaliņos
    - Melnās olīvas
    - Kaperi (maziņie) - foršai niansei
    - Citrons
    - Vistas/pētersīļa buljona kubiņi 4x
    - Bļauru lapas
    - Krustnagliņas
    - Aromātisko piparu graudi
    - Kūpināta asā un/vai saldā paprika
    - Fermentēti čili no pepperdog.lv vai spicylatvia.lv - kārtīgai zupas uzasināšanai un izteiksmīgam aromātam



    Buljons
    1,5h - vislabāk dienu iepriekš


    1. Taisam kaulu buljonu. Var likt dažnedažādos, bet es parasti izvēlos:
    - Nomizotus vistu kauliņus bez locītavas. Šos nomazgā 3x karstā ūdenī, lai buljons tīrāks - var arī pirmajā reizē apliet ar verdošu ūdeni.
    - Kurzemes gaļsaimnieka zupas izlasi 1/3 līdz 1/2 paka zāvētu cūķa kaulu katlā iekšā, ņam!

    Pielej katlu līdz pusei vāra 1,5h uz lēnas uguns plikus, piesedzot ar vāku - bez jelkādām garšvielām. No vistas stilbiņiem nogrieztā gaļa kaķiem vai ledusskapī iekšā citai maltītei. Soļankā vistas gaļu neliksim.

    2. Ja buljons šķiet par taukainu vai tev kādu citādu iemeslu dēļ piemīt taukofobija, var padzisušu katlu ielikt ledusskapī un, kad tas auksts, vienkārši noņemt daļu sacietējušo tauku no virskārtas nost. Tikai skaties man - taukos šķīst visādas labas lietiņas, vitamīni un garšas, kuras ūdenī nešķīst. Ja noņemsi par daudz, zudīs daļa zupas vērtības! Tauki nav sātans!

    3. Pēc novārīšanas izņem kaulus un atdala no tiem gaļīti pielikšanai zupāna beigās.



    Zupāns
    uz buljona bāzes, gatavošanas laiks ~2h


    1. Noņem karstu buljonu no siltuma, liek tajā iekšā:
    - Labi apceptu liellopa vai cūkas gaļīti kubiņos.
    - 3x krustnagliņas.
    - Bļauru lapas - kādas 6 būs labi.
    - Sīpolu - veselu. Izvārīto atceries neizmest, vēlāk tiks izmantots.
    - Ķiplokķekars - atkailina daiviņas, bet neizplēš tās. Nogriež daiviņu augšiņas un visu ķekaru katlā iekšā. Neizmest, vēlāk tiks izmantots.
    - Vistas/pētersīļa vai citi buljona kubiņi 4 gab. Sāli vēlāk klāt likt faktiski nevajadzēs.
    - Aromātisko vai citu piparu graudus - kādus 10 var mierīgi šaut iekšā.
    - Marinētus gurķus - trīs veseli iekšā, lai skābina jau šobrīd. Pēc tam var izņemt apēšanai vai izmešanai.

    Vāra uz vidēja karstuma 30 min. ar vāku virsū - taupām enerģiju. Vārīšanas laiks skaitāms no viršanas sākuma.
    Kamēr vārās, tikmēr graiza pārējo. Vienu pēc otra pakāpeniski liekot klāt no uguns noņemtai zupai.


    2. Pēc 30 min. vārīšanās izņem sīpolu un ķiploku, noliek tos vēlākam un sāk cept:
    - 2x Mārtiņa desiņas kopā ar 3-4x knakeriem. Uzceptas - zupā iekšā un cepam nākamo sarakstā.
    - Papriku kubiņos un burkānus ripiņās, kopā - smuki cepas no desām izdzītajā taukā. Zupā iekšā.
    - Sīpolus 2x. Kad tie brūninās, liek uz pannas klāt garšvielas un garšaugus - kūpinātās paprikas, piemēram, lai smuki apgrauzdējas. Tad mauc klāt
    - Ķiploka ķekaru - visas daiviņas ripiņās sagrieztas. Kad sīpoli un ķiploki gatavi, met uz pannas klāt
    - Tomātus un sapļeckinātu izvārīto sīpolu, izspiestu ķiploku. Cep foršo masu līdz viss ir diezgan izžāvēts. Zupā iekšā.
    - Kartupeļus 4x - uzdevums ir apcept, nevis izcept līdz galam. Zupā iekšā.
    Viss saceptais smuki salikts zupā un atbrīvojies ir vienīgais karstuma avots. Liek katlu uz uguns un piemet klāt
    - Marinētus gurķīšus pusripiņās - kādus 6 gab. un
    - Ēdamkaroti mazo kaperu, ja ir vēlme pēc vēl kādas garšas nianses.

    Vāra uz vidēja karstuma 15 min. ar vāku virsū - taupām enerģiju.
    No ķiploku daudzuma nevajag baidīties - termiski apstrādājot, viss asums transformējas iekš kā pavisam cita - absolūta smeķa! Tici man - nekādas ķiploku bombas un vampīra ciešanas te nebūs.


    3. Garšvielošana un bagātināšana
    Noņem zupānu no uguns un ļauj kādas 10 min. pastāvēt bez vāka, lai sevi pakārdinātu un noapaļotu visu ar garšvielām - sāls un pipari pēc vajadzības un tikai šajā posmā, bet, kā minēts - visticamāk, ka nekas nebūs jāsāla, tik jāpanāk vēlamais pikantums un asumiņš.
    Sāļumu var dabūt, pielejot zupānam vairāk melno olīvu suliņu, bet marinādes kiku un saldumiņu var dabūt no marinēto gurķu suliņas - rekomendēju izmantot šos instrumentus!

    Kad bāzes sāļums, skābums, pikantums un saldenums noķerts, bagātinam zupānu ar:
    - Fermentētiem čili pipariem vai to mērcīti. Ja nav, kāpēc gan nenopirkt kaut ko no pepperdog.lv vai spicylatvia.lv?
    - Melnajām olīvām - dimensiju atvēršanai.
    - Citrona šķēlēm - garšu balansēšanai kādas 4 resnas zupānā;
    - Neaizmirstam pielikt kaulu gaļīti!

    Visu dasvētī ar pēdējo vārīšanu - 5 min. uz lēnas uguns.
    Kad gatavs - atver vāku un atvēsina kādas 10 min. pirms pasniegšanas!


    4. Gatavs!
    Servēt ar norīvētu citrona miziņas virskārtu (ļoti aromātiska manta) + svaigu un sektoros sagrieztu citrona šķēli!
    Krējums, zaļumi un rupjmaize - kā vienmēr pēc izvēles.

    jan09
    12:15p
    o
    offtopic:

    ar Tautu viss ir kārtībā, vismaz Kurzemē. Strādā, piestrādā, vāc ražu, gatavo krājumus ziemai, plāno, remontē, audzina bērnus, sporto un atpūšas. Iet gan medībās, gan uz Zemessardzes apmācībās, gan uz baznīcu. Dzīvo nedaudz paralēli pasaulē notiekošajam, toties pašpietiekami.
    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba