Diapozitīvs

Man kā diezgan lielam last.fm un Android atkarīgajam gribas, lai arī mašīnā nebūtu jāķēpājas ar CD mapi un tās piedāvāto, stipri ierobežoto mūzikas izvēli trauslos datu nesējos. Tāpēc arī mašīnā varētu klausīties muzonu no sava HTC Sensation, signālu uz mašīnas atskaņotāju dodot caur 3.5mm štekerīti, pie reizes arī skroblējot. Izklausās pēc totāla WIN! Tiem, kuriem ir atskaņotāji ar AUX ieejām, problēmu nav - attiecīgi vajag tikai nopirkt kabelīti un viss. Bet, ja nav ne AUX, ne CD pleijeris, kuram var pielodēt AUX opciju, bet ir kasešu atskaņotājs, atliek iegādāties attiecīgo kasetes adapteri un vsjo. Bet mūsu maģītim AUXa nav un kasešu atskaņotāja arī nav, un jaunu maģīti pirkt tikai AUX vai USB dēļ galīgi negribas. Un man kā DIY piekritējam pirms gadiem ~6 izdomājās risinājums. Proti:
- CD lasītājs - lāzerītis - nolasa info no diska un pa saviem mazajiem vadiņiem dod signālu tālāk uz pārējo elektrisko slēgumu, kur tas tiek apstrādāts. Vadiņus ir ļoti viegli atrast - parasti tie ir buntītē un kā reiz 3, kas nāk no lasītāja, turklāt parasti arī ērti iekrāsoti standarta stereo krāsās;
- atliek identificēt vadiņus un pielodēt vai nu uzreiz to 3.5mm kabelīti, kura otru galu spraust telefonos, mp3 pleijeros, portatīvajos un whatnot, vai arī uzlabot risinājumu un kabeļa vietā ielodēt 3,5mm female konektoru ar pagarāku vadu un konektora galu iemontēt kaut kur panelī, vēlams kaut kur blakus atskaņotājam, panelī atstājot smuku caurumiņu male spraudeklim;
- tad atliks vien iegādāties 3,5mm male to male kabelīti un kā cilvēkam klausīties vienmēr līdzi esošo digitālo audio kolekciju, atstājot diskus mājā, plauktā, kā mūzikas kolekcijas backup variantu. Droši vien, ka pielodētais kabelītis būs jāizlaiž cauri kādam rezistoriņam, lai nejauši neiepotē iekšā par daudz cizika (kad moblais pleijerītis atstāts uz max skaļumu, piemēram), kas potenciāli varētu nojāt visu auto atskaņotāju.

Šis, protams, strādās tikai tad, ja mašīnas CD atskaņotājs būs uzlikts uz CD atskaņošanu bez CD iekšā.
 

Pa ceļam uz darbu noklausījos šo patīkamo tumsas veldzi gaišajos pavasara rītos uz velo, sabiedriskajā vai ejot kājām. Jāpiezīmē, ka man riktīgi patīk Kūnca stils; darbos pamatā valda šāds mehānisms:
1) Viss sākas ar diezgan strauju ielēkšanu kādā ainā, kurā, parasti, protagonists ir vājš un atrod sevi pēc kādas nelaimes, katastrofas vai vienkārša W T F, kas izjauc viņa ierasto dzīves ritējumu, apgriežot ordināro pasauli mazliet kājām gaisā;
2) piedzīvotais WTF tiek pētīts ordināras izpratnes par lietām un to kārtību ietvaros, bet, jo vairāk baksta šo tumsu, jo interesantāk tā sāk burkšķēt, līdz šī bieži vien ar ārpuszemes izcelsmes īpašībām raksturojamā parādība, aiziet pilnīgā, noslēpumainā un krīpīgā WTF, kuram tiek pieiets ar pētniecisku metodiku;
3) Ir kāds līdzcilvēks - nodibināts darba sākumā vai tiek iepazīts tiek iepazīts tā gaitā, kurš lasītājam un pašam tēlam nezinot, izrādās kritisks palīgs, kam, bieži vien tiek atklāta militāra pagātne vai vienkārši bijusi kāda ūbernodarbošanās, kas izrādās kritiska problēmas risināšanai;
4) WTF kļūst par vēl lielāku WTF - notiek spokošanās, gabaliņos raujas ķermeņi, ielās plūst asinīs, tumsa materializējas, saplūst reālā un sirreālā dimensijas, un šajā virpulī cieši kopā turas protagonisti, kuru dzīves nu jau vairs nekad nebūs kā iepriekš;
5) Uz beigām šis WTF mēdz iegūt "Military experiment gone wrong" nokrāsu un tas sāk apaugt ar ticamām, nereti populārzinātniskām interpretācijām, patīkami salipinot kopā "spokošanās" detaļas. Populārākās norises vietas: izciliem pazemes militārie kompleksi, ASV rurālie štati, tumsas pielietās mazpilsētu un neiborhūdu ieliņas, kurās notiek savādas lietas; pamesta pilsētvide, meži.

1) Māte, kura atkopjas no mazā dēla nāves, kura notika pirms gada, skautu ziemas izdzīvošanas brauciena laikā uz kalniem. Sieviete ir skaista un Lasvegasā sāk izsist savu karjeru uz augšu - uzraksta nozīmīgu lugu brangam teātrim. Pēkšņi, kad sieviete jau samierinās ar sūro zaudējumu un saprot, ka tomēr nevajadzēs viņai nojūgties, bērna istabā, kura joprojām sentimentu dēļ ir atstāta kā toreiz, uz bērna tāfelītes pēkšņi parādās "Not Dead" - uzraksts parādās vairākkārt, arī pēc dzēšanas. Bet lietas neaprobežojas tikai ar tāfelīti un istabu;
2) Vainu veļ uz šķirteni, zagļiem vai kādu potenciālu paziņu, kas jūt smagu zaudējumu un uzskata mūsu protagonisti par vainojamu un sodāmu, vīzijām sieviete pieiet ar a) nojūgšanās, b) vīziju interpretāciju, taču viņa netic paranormāliem un ezotēriskiem bulšitiem;
3) Iepazīstas ar kādu advokātu, kurš palīdz turpmākā gaitā interpretēt notikumus un turēt sievieti virs zemes;
4) tāfelītes spokošanās sen vairs nav tāfelītes spokošanās, saskarsmi ar šo neizskaidrojamo piedzīvo protagonistes sekretāre, advokāts, kafejnīcā esošie u.tml., lietas, kuras darbojas, pēkšņi nedarbojas - nešauj automāti, lifti braukājās vieni paši, durvis atveras...;
5) beigās ir tīkams, ar militāru darbību saistīts atrisinājums :)


Garšīgs ēdiens no šādas receptes - nekad nevar zināt, kādas būs zupiņas nianses un vai tā vispār neizrādīsies asāka kāda mēlei ^^
Pārsteigumi ir vienmēr un jā, Pēdējā laika klausāmvielas tēmā iekš Ankh es varētu ierakstīt "Dean Koontz audiogrāmatas" - sniedz kārtīgu Horror, mistērijas un arī urbex devu. Ņamma!
 

Viens no iemesliem, kādēļ kāri lūkojos tieši šīs „elektroniskās saziņas iekārtas”(T2) virzienā, bija viena no tā īpašībām, kas raksturo šo verķi – tīri cienījams skaņas čips. Vismaz onkuļi un tantes to tā reklamēja, kā arī daži forumos par to spriedelēja. Cienījama skaņa – ne visai mazsvarīga īpašība, kuru vēlos, lai tā piemīt manam portatīvajam mūzikas risinājumam. Beigu galā mūziku klausos kādas ~6-12h dienā. Kā HTC Sensation tika ar šo uzdevumu galā? Nu... ( Neslikti )
 

Tezaura skaidrojošā vārdnīca:

1. Tāds, kas ir saistīts ar industrializāciju; tāds, kurā realizēta industrializācija.
2. Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs; rūpniecisks.
Industriālā mūzika — avangardiska un eksperimentāla elektroniskā mūzika, visai agresīvs roks, radās 20. gadsimta 80.-90. gados.
Industriālā sabiedrība — sabiedrība, kuras ekonomiskajā organizācijā dominē industriālā ražošana.
Industriālās eļļas — minerāleļļas, ko lieto dažādu mehānismu un to mezglu eļļošanai, hidraulisko sistēmu darbšķidrumu ražošanai.

Reducējot šo terminu uz mūziku (manā izpratnē), Industrial ir elektroniskās mūzikas žanrs ar konkrētām to definējošām pazīmēm: Repetitīvas struktūras, kas cita ar citu savijas saistītās cilpās; mehāniskas, estētiski izkropļotas skaņas un/vai vokāls, kas rada tādu kā netīras vides sajūtu, neiztrūkst arī provokatīva attieksme gan lirikā, gan performancēs. Mūzika, kas bieži ir minimālistiska un tūlītēji ir asociējama ar [pārsteigums!] industriju, rūpniecību. Reducēsim tālāk: Industrial Metal. Vai šāds salikums vispār ir iespējams? Vai var tā vienkārši ņemt un no dažādām lietām uztaisīt lielisku sakausējumu? ( Does not compute? )