Diapozitīvs

Strīmošanas biznesa modelis man diezgan derdz: nekādas kontroles pār User Interface, saturu, politikām, cenzūru un attieksmēm platformā kā tādām. Un tam pa virsu ir dižgrēks: mūzikas totāla devalvācija līdz līmenim, par kuru pirātisms indivīda līmenī ij sapņot nevarēja, nevar un nevarēs. Bet šāds korporatīvais pirātisms? Laikam spēj.
Kad sāku lietot Šproti, tur viss šķita baigi labi, izņemot tās centa desmitdaļas, kuras samaksā izplatītājiem, kuri tālāk tad novirza desmitdaļas no tā cilvēkiem, kuru dēļ vispār līdu tajā platformā - mūziķiem. Bet tagad - šķiet, ka Home sadaļā pavadu krietni ilgāku laiku cīnoties ar stulbu botu, nevis izbaudot muzonu.( ... tālāk ... )

Diezgan daudz labas stundas pavadītas, klausoties turku gotus She Past Away.
Visi albumi vairākas reizes un favorīts ir pirmais - uz solo + vokāla + sintiņa + basģitāras būvētais Belirdi Gece (2012). Otrā vietā - uz sintiņa + ģitāras + vokāla taisītais Narin Yalnızlık (2015) - basģitāras ņaudienu vairs nav, tātad. To aizstāj sintiņš.

Šobrīd vinila platē iespiestie celiņi skandina otro albumu - Narin Yalnızlık. Šo esmu klausījies vismazāk, šķiet, un ai, kā tā plate šobrīd dzied, cik daudz iepriekš nedzirdētu skaņu, cik daudz vietas ir ikkatram instrumentam, katrai notij, katram sintiņa slānītim, prieks klausīties! Un, tā kā pirktai mantai ir pavisam cita vērtība, sēžu, klausos un sadzirdu arī vismazāk klausītās dziesmas, sāku tās jau pat baudīt. Laba manta!

Jāsecina, ka pagaidām Disko Anksiyete (2019) albums iet iekšā vismazāk - tas jau ir diezgan patālu no oriģinālās noskaņas un tumsiņas, nostājies jau vairāk pret rītu. Arī vāciņš neierasti krāsains, kas atspoguļo skaņu īstenībā...

Redzēt viņus dzīvajā Rīgā - bija krietni!

Ļaudis skaņai veltītās tēmās mēļo, ka plates nespējot kārtīgi reproducēt basu - tā esot plašu vājība!
Tikmēr es sēžu un vēroju kā mani lielie grīdas skaļruņi (Dali 109) mēģina no Bölzer dziesmas Decima izspiest ~10Hz (un zemāku) singālu! Četri basa draiveri kustas lielā amplitūdā, bet nespēj ģenerēt attiecīgo skaņas spiedienu. Šādas frekvences pacelšanai nepieciešams jau kumodes izmēra vai rotārais subītis, citādi vienkārši nebūs. Turklāt - dzīvokļu namā censties rūcināt lietas ap 20Hz ir jau 6 grēki pāri pieļaujamajai normai! Dzīve tāda.

Tā kā ne Šprotē, ne TuTrubā, ne Bandcamp esošās versijas nemēģina nemaz skaļruņus tur dzenāt, rodas jautājums: plates spiešanas īpatnība vai arī digitālās platformas ir nofiltrējušas/nokompresējušas nost "lieko" skaņu? Iemesls varbūt nav nemaz tik svarīgs, jo mana plate acīmredzami nes šādu signālu. Ja būtu man skaņas tehnika, kas šīs frekvences spētu atskaņot pienācīgā spiedienā - ķieģelis uz ķieģeļa neturētos stāvus 2 augstāk un zemāk! ( ... tālāk ... )

Laikam pastāv kaut kāda līdzpastāvēšanas cerība, kamēr Lielajai naida mātei (Mazkavas pimpērija) pa retam piedzimst šādi paši par sevi domājoši, inteliģenti un talantīgi bērni. Vēsture gan rāda, ka tā ir tikai mirāža. Kļūda. ( ... tālāk ... )

Diezgan samanīts, ka notiek kaut kādas interesantas kustības Black Metal nostūros. Parādās un stiprinās brīvāka doma - ārpus kanona, ārpus jau pārdrāztā klucifera. Te var pieminēt veco Industrial, jaunāku Doom, sirmo Folk vai modernus mēģinājumus apvienot Bluegrass ar Black Metal - turklāt akustiski. Kā arī eksperimenti ar Trip-Hop, Dark Ambient, Techno, Synthwave, Panku, teatrālu skanējumu... Bleķis ir dzīvs, tajā kūsā mutuļo. Parokoties dziļāk, skatam paveras vairāki spēcīgi talanti, jo viss labums kā allaž - aiz virsslāņa.

Viens no tīkamākajiem šādiem brīvas domas lidojumiem man ir Psychedelic Black Metal, kas no izdomātiem sātaniem pārslēdzas uz tiešām reliģiskām pieredzēm vai ko tām krietni pielīdzināmu. ( ... tālāk ... )

Pirms 2,štrunts gadiem skatījos savu nākamo telefonu. Patīk mūzika, nepatīk 2 iekārtas nēsāt līdzi. Izvēle tobrīd krita uz Sony Xperia Z3 Compact - tolaik hi-end modelis mazākā formfaktorā. Turklāt pasargāts pret elementiem. Jauki. Pirku, lietoju, neiepriecināja. Galīgi. Sevišķi konstrukcijas kvalitāte, kas visnotaļ sūdīga. Pogas ļurcīgas, austiņu ligzdas nolietojas ātrāk par himēnu, kluss. Gan no skaļruņiem, gan austiņās. A pirku tieši mūzikas baudīšanai. Heh. Saplīsa ekrāns, noliku malā.

Kad uzzināju, ka iznācis Marshall London, kas būs pieejams arī LV tirgū, čekoju, kas un kā. Beigu galā atradu pie LMT. Tikai nu jau lietotu. Paņēmu.
Uzreiz jau izteikta "savējā" sajūta. Un kā gan ne, ja Marshall ar tevi runā Metālā. Un defaultie ringtoņi ir roks/metāls. Pašlaik stāv uzlikts tonis ar nosaukumu Dark Metal #666. Tas vien runā par attieksmi. Savēju. Nais! Un, bļa, ku viņš labi skan. Var uzgriezt nekomfortabli skaļi, kā arī skaņa no skaļruņiem ir salīdzināma ar ārējiem Bluetooth skaļrunīšiem - neslikti! Priecājos par skaņu, labi saprotot un akceptējot to, ka telefonā parējā specene ir pavāja. Mēdz ieķerties, domāt, paraustīties mazliet. Normāli. Nepirku, lai lidotu, bet, lai skanētu. Un skan tas vislabāk - nav mobtirgū analoga pēc skaņas.

Un tad sākas problēmas. GPS nestrādā. Un Touch Screen gļučī.
Dodos uz LMT pēc nedēļas mainīt. Pēc 3 nedēļām saņemu apmainītu lietoto. Atkal GPS nestrādā. Pēc pāris dienām mainu atkal, un divas nedēļas vēlāk saņemu otro apmaiņas. Nestrādā GPS, kā arī pleķi uz ekrāna. Ko darīt? Mainīt! Pēc 2 nedēļām atsūta no Siguldas. Protams, ka nestrādā GPS trešajam apmaiņas telefonam. Kā arī smagāks defekts - mobilais tīkls pazūd pēc vēlēšanās. Nesu atpakaļ, LMT resurss izsmelts - pēdējā iekārta šiem. Ierosinu lauzt līgumu. Ko nu? ( ... tālāk ... )

Tu izvēlies telefonu, vadoties tieši no Audio performances. Tu negribi nēsāt kabatā vēl atsevišķi barojamu DAC. Bet tu gribi rīcības brīvību un simtiem gigabaitu mūzikas, kuru vilkt no mākoņiem, tīkliem un kompjiem. Tu lieto Android. Bet nav arī jēgas pirkt, teiksim, Marshall, kas aiz Audio fokusa visu pārējo ir atstājis skumjā novārtā. Jo jauku kameru tomēr arī gribētos. Nu, vismaz jēdzīgu... Vēl jāgaida. Pašlaik Xperia Z3 Compact tīri labi spēlē visos vārtos, ja vien maita nebūtu radīts ar Zviedru iejaukšanos - tauta, kas tik ļoti apsēsta ar dzirdes aizsardzību, ka telefons ir kluss. Metālam klusums neder.

Un ir tomēr lieliska sajūta apmeklēt Bandcamp un lēnām no viena gala iegādāties savus mīļākos albumus FLAC formātā. Izpildīts pienākums, PALDIES par entajām stundām kaifa un mūziķim par vienu brokastu šķēlīti vairāk. Jauki. Un tā bauda beidzot baudīt tīri skanošus šķīvjus - bez kompresijas artefaktiem, kas dažeiz dzirdās pat uz 320kbps mp3.