Diapozitīvs

Izkāpju no vilciena, eju mierīgi savās gaitās un dzirdu, ka kāds kaut kur agresīvi kādu sauc un brauc virsū - konkrēti nav dzirdams, bet pēc toņa vien skaidrs - gan valoda, gan mērķis. Spicēju ausis un skatos: iet savās gaitās īsa auguma apaļš vīrelis ar mugursomu. Pie tās - piestiprināts Ukrainas karodziņš un pēc izskata rūdīts zeks/alkoholiķis rīta stundā nodarbojas ar atklātu politiski motivēta fiziska konflikta meklēšanu uz līdzenas vietas.

Esam tuvumā vēl 3 vīri - priekšā viens lielāks par mani un mazliet sāņus otrs - jaunietis. Visi vērojam notiekošo eskalāciju un domāju - vai tik nebūs jāiejaucas. Tikko padomājis to, skatos, ka augumā pārākais zeks jau tuvojas pavisam blakus - priekšā esošais vīrs iejaucas - panāku un apstājos arī es, apstājas arī jaunietis. Zeks stāv uz vietas, stāvam arī mēs: ( ... tālāk ... )

Vai nu esmu sevi kapitāli pārpratis, vai arī tiešām laiki mainās un viss iet galīgā dirsā, jo es - introverti noskaņota būtne - šobrīd priecājos par mūzikas pirkšanu fiziskā veikalā, uzprasoties uz paaugstinātas maksas mijiedarbību ar cilvēkiem...

Un kā gan nepriecāsies, ja veikalam uzmet e-pastu ar interesējošo plašu sarakstu un saņem info, ka zem 40€ šobrīd ir tikai pēdējie Thy Catafalque albumi? O, vismaz kaut kas pieejams un bik lētāk, nekā pašam sūtīt no Discogs - veikala interesi ieskaitot!
Katafalks man, protams, der - lai gan sarakstu iedevu diezgan garu un deficīta stāvoklis īsti neliek sajūsmā raut uzacis ārā. Izdomāju, ka jāņem pats pēdējais albums, jo tas vienkārši ieper dāsnāk, ir muzikāli daudzveidīgāks un, kas pats būtiskākais - skanējums atgriežas pirmo albumu pagalmā: Ekstrēmais Metāls ungāru gaumē - ņamma, nu! Rakstu veikalam:
- Ok, lai tad brauc pēdējais Katafalks!
- OK paldies, I. ( ... tālāk ... )

Mīlēt CRT - gan 1) iekšķīgi, gan 2) ārīgi:

1
Man tinīts ap 15KHz - ap šo reģionu tusē 50Hz CRT TV augstsprieguma trafiņš, radot vecajiem teļļukiem tipisko sīcoņu. Smadzene sekmīgi nofiltrē no uzmanības, bet dzirdams principā 24/7. Ir arī ļautiņi, kas tinīta dēļ pašnāvības taisa. Trauslās dvēselītes... Mana miesa gan iemīlēja tieši CRT sīcoņu - varēja principā cita frekvence piemesties :D

2
CRT teļļuks līdz PS2 ēras beigām nepildīja prosta monitora funkciju - tas bija retro konsoļu attēla māsteringa pēdējais solis, kas noapaļoja asos stūrus, noslīpēja raupjās vietas un nogludināja tekstūras, sapludināja toņus. Geimot vecās spēles uz Trinitrona - bauda, lai gan proper ditheringam būtu jālieto Composite vadu - negribu, jo tad detaļas izplūst putrā... Šobrīd dzenāju Deus Ex PS2 portu un labi iejutos tajā šķietami retrotukšajā spēles pasaulē. Tā izskatās pareizi un input lags - kas tas tāds?! Rodas vēlme principā vecās sērijas izspēlēt no jauna uz CRT. Un kāpēc gan ne - sāku ar CRT, tad emulēts šādi un tādi - ij uz LCD, ij OLED - un tagad - padzīvots, redzēts. Salīdzināts un secināts - CRT ir sava vieta geimera mājsaimniecībā, tas nav prosta monitors. It sevišķi, ja aizraujies ar retro spēlēm un spļaudies uz mūsdienu amorālo laupīšanu.



Kāds zina vai dzīvs vēl kāds dinozaurs, kas varētu apkopt manu Trinitron CRT?.


P.S.
No attēlā redzamajiem CRT man palicis tikai platekrāna un tas arī būtu tā kā uz atdošanu - lieks. Jo esmu nopircis ērai atbilstošāku 100Hz 4:3 Trinitronu un 50Hz japāņu brīnumu - bet to lietot negribas, jo 50Hz ir kapitāls stroboskops. Tā ka principā man šobrīd lieki 2 CRT darba kārtībā - ja nu kādam retro nieze piemetusies. Japānis māk 120V un vēl kaut kādi bonusi bija. Monitorā pa kreisi - PS1 spēles Silent Hill karte

... kad mirdzošie jāņtārpiņi mani un draugu ievilina pamesta objekta teritorijā un tu negaidīti iegūsti teicamu postbāra nakts pastaigu pārzinātā, bet sen neapmeklētā mīļgraustā.
Tas bija viens no maniem pirmajiem objektiem, uzsākot savas bradāšanas gaitas. Un prieks, ka tāds retrograusts vēl eksistē, citādi man Rīga garlaicīga, bezdvēseliska un banāla šķiet - kā pielaizīta un smāķi pārmālējusies slāvene, pret kuru grēks objektīvu vērst.

Pirms neilga laika objekts bija aizpakots, bet tagad - atkal vaļā! Nav lemts tai būdai ar unikālo pagalmu un caurbrukušajiem stāviem ilgi būt nepieejamai! Ja jau vaļā, tad dienas gaismā drīkstu doties turpināt tur savu foto sēriju. Lauzt man nepatīk, bet izmantot anonīmu uzlauzēju pakalpojumus noteikti nekautrēšos.

Kā Sprīdīši pēc maldugunīm :)

Nereti pie sevis ierēcu, ka šodien esmu tas un tas, jo pamēģinātas ir visādas lietas darbu un nedarbu jomā:

> Telferists/zēmerista palīgstrādnieks kokapstrādes uzņēmumā. Visspilgtāk atceros:
- naktsmaiņu -32 salā, kad stiepu paštaisītu piparmētru šņabi un slēpu starp pakām laukā - lai tās salīgās nakts maiņas būtu izturamas. Sildīja labi, bet uzvedības mehānisms nav visai spožs, labos virzienos neved;
- ziemeļblāzmas, kuras varēja pa retam samanīt, nākot mājās no naktsmaiņām;
- kā vienreiz stropes nāca pušu, krītot pilnai dēļu pakai no ~2m augstuma - labi, ka neviens nebija apakašā, citādi tur sarkanslapja vieta vien paliktu. Viss cehs cieņpilni pieklusa.
- iesēšanos telfera stropēs un sevis vizināšana pa sagatavju cehu, jo slinkums staigāt ar to pulti rokās no viena uz otru galu.

> Jurists un vēlāk Kadastra metodikas eksperts. Tiesību zinātnes studijas pametu 3. kursā un no darba atlaida lielajā burbuļplīšanas atlaišanā. Izglītības papīrs, tātad, nav, bet vērtīgi tāpat.
> Laminējamās mašīnas operators/palīgs kokapstrādes uzņēmumā. Besīja būt par palīgu dārzenim, kas ilgstoši neizprot mašīnu. Pastrādāju kādu laiciņu un devos prom. Drīz uzņēmums izputēja - laikam saodu dūmus.
> Tulks kinofestivālā Baltijas pērle. Pieprasu niknākās/spaisīgākās filmas, lai var normāli izrunāties cilvēku austiņās.
> Kasieris/pavārs Ķengaraga tirgū. Patika, ka cilvēkiem garšo manis uztaisītais un tas tūlītējais novērtējums. Tas, ka atgriežas un prasa - kad būs tas un tas, jo garšīgi!
> Bik piemodelējos LMA, patēloju jēzulēnu, kad vēl mati bija.
> Vecākais meistars telefonu servisā, pamatā iPhone. Piedzīvoju visu privātuma un remontēšanas tiesību (Right to repair) izvarošanu, visu to varas sagrābšanu, padarot telefona īpašnieku par lietotāju. Redzēju un ierēcu kā pazūd austiņu caurums un īpašumtiesības. Redzēju, kā pārējie uzņēmumi akli kopē Apple un arī izgrieza austiņu caurumus, jo tā rīcība paver apreibinošu bezvadu austiņu biznesu (nevis tas, ka vietas nav).

> Datorsistēmu tehniķis vidusskolā ar ~1200 bērniem. Bet realitātē sanāk darīt šādus pienākumus:
- Google Workspace administrators un jāapgūst būs arī smirdīgā MS puse gan jau;
- datorsistēmu tehniķis;
- lietotāju atbalsts;
- skaņotājs;
- uzlabojumu ieteicējs un otstoja kritiķis;
- citas lietiņas, kuras uzprasa.

Brīvajā laikā:
- pašpietiekams frukts pamatā. Neatceros, kad meistaru saucu pēdējo reizi - ne velo, ne ūdensfiltru, ne elektrības, ne moča...
- pa laikam draugam/kolēģim kompi saremontēju, nomainu kādu detaļu 'n shit;
- fotofilmiņas fočētājs, laborants un diaprojekcijas čalis;
- gribētos veiksmi par vokālu pamēģināt būt kādā blicē. Māku ierastos death/black vokālus, kā arī rīkles dziedāšana piedur, pārsvarā Kargyraa virzienu kačāju - samācījos no šī lielskā čaļa.


Nākamais darbs atkal pavisam citā profesijā? : D

Mana galva ik pa laikam izdomā mani izklaidēt ar "restartu" vai ko tamlīdzīgu, liekot man uz vairākām minūtēm sajusties pavisam interesanti, dīvaini: citur un diez vai īsti šaipus apziņai.

Šo mazsaprotamo stāvokli ir grūti raksturot, bet pamēģināšu:
1) veicu darbu savā nodabā un pēkšņi prātā ienāk doma. Doma it kā vienkārša un par veicamo darbu (datori), bet tā nāk no smadzeņu plaukta, kura produkti, kā manīts, regulāri spēj radīt šo trako stāvokli;
2) konkrētā doma hito citādi: uzreiz ir jūtams, ka tā trigerē dīvainus procesus smadzenēs, vai arī ir dīvaino procesu liecinieks. Galva uzreiz sareibst, smadzenes tā kā atslēdzas un paliek pavisam dīvaini ar realitāti;( ... tālāk ... )

DPD ziņo - šodien piegādās paciņu.
"Šodien", protams, ir izcili definēts laika logs! Šodien ieplānots arī dabūt citu lietiņu dvēselei, kas ir 15km attālumā no mana spota. Visu dienu tak negaidīšu random kurjera svētību - aizlaidīšu pakaļ lietiņai un tad jau sagaidīšu piegādi. Lecu uz velo un minos pakaļ - lieliska iespēja padzīt nost vēdera tauciņu 27 grādu saulītē, super kardio!
Minos un jūtu, ka pēc nesenā brauciena Ulbrokas virzienā un atpakaļ, un iepriekš veiktā Ķemeru brauciena 60km vērtībā, kājiņas kust liegi, aug muskulīši un ričuks ripo ātri.

Esmu kaut kur trešdaļā turp un zvana kurjers: vedīs paciņu no Grieķijas pēc tik un tik minūtēm. ( ... tālāk ... )