Diapozitīvs - April 13th, 2026

Aizmirsu pie kases iegādāties savu kārtējo papīra mēnešbiļeti, esmu jau vilcienā un laiks līdz kasei vairs nav. Divas opcijas: 1) pirkt pie konduktora par papildus eināru vai 2) mēģināt iegādāties digitāli, dodot savus datus pa labi un pa kreisi. Einārs vai dati? Einārs/dati? Pamēģināju digitāli, nākamreiz gan iedošu Vivi par eināru vairāk, lai man nav jābauda zemāk aprakstītais progress:

Papīra biļete:
1) Nosaucu galamērķi un 2) samaksāju skaidrā naudā. Biļete burtiski pēc 30 sekundēm ir mana uz mēnesi, neviens jautājumus neuzdod, neviena politika fonā nemainās, neviens datu noplūdes vārsts netiek potenciāli atvērts. Cilvēcisks, uz cieņu balstīts oldskūl darījums. Pareiza pieeja.

Digitāla biļete:
1) Kaut kas jākačā un jāgaida uz ielādi, tad 2) jāreģistrējas un jāapstiprina, ka "piekrīti" allaž mainīgiem politiku bulšitiem, kuriem papīrs neprasa piekrist, tad 3) jāgaida 1 min. uz katru pogas spiedienu, tad 4) pašam jābūt konduktoram - jāizvēlas maršruts un tad 5) jāveic apmaksu vismaz 6 darbībās: a) noformē pasūtījumu vivi netīrajā apenē, b) apstiprini to turpat, c) izvēlies apmaksas veidu, tad d) autorizējas bankā, tad e) veic divpakāpju autorizāciju un visbeidzot f) samaksu, un biļete beidzot pēc 10min ir tava! ( ... tālāk ... )

Apsveicu cienītos ungārus ar atkrievošanās rituāla uzsākšanu!

Atcerieties: sist un padzīt, nežēlot - notiesāt, atņemt, sapist viņu dzīves kapitālā apmērā. Ja žēlosiet, dzīvosiet ar to vēzi advancētās metastāzēs kā Latvija. Sist, deportēt, nežēlot. Tāpat kā sita, okupēja, deportēja un nežēloja mūs - reti, kad ir tik skaidri melnbalti cirsts darījums, bet šis tāds noteikti ir, tāpēc uz priekšu - pirmo soli jau spēruši, nodevēju medības uzsāktas :)

Slampai trampam ar pļutkinu gan jau tagad pakaļas deg bik vairāk un tas ir brīnišķīgi!
Es pat gribētu redzēt šos kungus vai to reizinātājus karājamies skvēros - nu, tas tā, viduslaicīga atriebības kāre, tīra emocija.

Mēdzu "uzsēsties" "uz lietām" ar atdevi, kas no malas varētu šķist varbūt pat neveselīga. Kad esmu kādā lietiņā iekšā, laiks pārstāj eksistēt, ķermenis pat pielāgojas - neprasa ēst, dzert un uz tualeti arī retāk, visa būtība pilnībā un ilgstoši ir nodota lietiņai. Stundām neatiet no uzdevuma un vislabākais ir tad, kad mani arī stundām nepiemeklē neviens impulss no malas.
No šī stāvokļa nav patīkami būt izrautam, tāpēc nereti ir nācies pateikt ko aplamu mīļam cilvēkam, kuram vienkārši šobrīd smadzenēs nav vieta pat tad, kad mīlu no visas sirds un vēl vairāk. Kad uzdevums jāpārtrauc, vēl stundām pa galvu kuļas lietas, var grozīt, pētīt un bakstīt to jautājumu mentāli. Uzlabot, pilnveidot, transformēt. Pārslēgšanās mēdz prasīt aktīvu piepūli un jūtiņu modificēšanu, jo cits nesapratīs, ka kožu aiz masīvā diskomforta un sapistā progresa, jo atņemts Flow State, nevis tāpēc, ka vienkārši traks jenots. ( ... tālāk ... )