Sūrreālisms - November 12th, 2008

Kas kaitina Tevi?
Mani šādas nebūšanas:

- aktīvi cilvēki, sevišķi tie, kuri trinas visu laiku apkārt, pieskaras un nevar būt/nosēdēt mierā (ejiet labāk masturbēt un liekat man anālu mieru, kad vēlos to);
- cilvēki, kuri pārāk daudz runā un melš niekus, kuri man absolūti neinteresē un kurus negribu dzirdēt;
- rozā domāšana, domāšana naivās kategorijās;
- neizsmeļamais cilvēku stulbums;
- popmūzika un visi tās cienītāji brīžos, kad tie popsīgi domā;
- emo, kuri atsakās mirt;
- pokerakstība (idioti, smadzeņu invalīdi ar līkajiem pirkstiem; gaisa piepirdēji bez dzīves);
- visādas sabiedriskās izklaides, tādas kā danči, apdziedāšanās, dziesmu dziedāšana un iešana rotaļās;
- vārds "danči" kā tāds;
- cilvēki, kuri daudz runā, bet tā arī neko nepasaka (anālie dienaszagļi, lai gan anālai atverei tas ir apvainojums);
- visādi pasākumu organizētāji ar savām stulbajām idejām (rotaļām, "humoru", u.tml.);
- cilvēki, kuri nespēj izteikt savas domas;
- cilvēki, kuri nespēj pamatot savu izteikto atraugu;
- dienvidnieciska domāšana, kura vienkārši nekam neder mūsu platuma grādos;
- baznīcēni ar savām dogmām;
- "sātanisti" ar savām dogmām;
- šaurpierība;
- nespēja iedziļināties, nelasīšana līdz galam, karsta strēbšana;
- "pasaules glābēji" - tie vienkārši varētu izglābt savus līdzcilvēkus šādā veidā: nomirt;
- smirdīgi cilvēki ar kritisku vai mazāk kritisku higiēnas trūkumu;
- smakojošas sievietes vēl jo vairāk;
- ir daži balss tembri un runas manieres, kuras VIENKĀRŠI KAITINA; ( ... tālāk ... )

Saprotami ir tas, ka vairuma viedoklis ir, ka kristiešu vai nekristiešu radīts pro-kristīgais Black Metal ir pārāk pretrunīgs un šķībs lielums.

Zināms ir tas, ka iekš Death Metal nav tik striktu kanonu kā iekš Black Metal, bet desa arī kaut kur un ar kaut ko (labi zināmām bandām) sākās - ar tiešām un abstraktām lirikām par nāvi, sadalīšanos, pēcnāvi, gore, medicīnu, u.tml. gaļainām lietām. Tematika ir turpinājusies līdz mūsdienām, tātad, ir līdzīgi kā bleķim. Bet skaidrs ir tas, ka nav TIK strikti kanoniski noteikta desas tematika, pie tās neviens tik ļoti neturas un par to tik ļoti necepas, radot šo brīvības un daudztēmības sajūtu Death Metal lauciņā.

Tad nu, piedāvāju zināšanai un pagaršošanai sekojošas pro-kristietīgas Death Metal bandas, kuras laika gaitā esmu uzgājis:

Azmaveth (Black/Death Metal) *
Encryptor *
Impending Doom *
Tortured Conscience
A.W.A.S.
Acoustic Torment *
Baraques Lord
Bloodwork *
Crimson Thorn *
Indwelling *
Lament *
Secretion (viena no pirmajām Death Metal grupām, kuru dzirdēju un kuras dēļ šis žanrs tā iesēdās iekšās) *
Requital
Pale Horse *
Immortal Souls
Taketh *
From Ashes (melodiskā dūmdesa)
Antestor (dūmdesa agrāk, bleķis tagad) *
Pantokrator *
Aletheian (sākumā zināmi kā Crutch) *
Mortification *

Manas recenzijas par dažiem minētajiem gardumiem:

Aletheian - Dying Vine (2005)
Mortification - Scrolls Of The Megilloth (1992)
Crimson Moonlight - The Covenant Progress (2003)

______________
* Subjektīvi vērtējot - iesakāma manta