Sūrreālisms - Crimson Moonlight - The Covenant Progress (2003)

1. Mist of the Spiritual Dimension
2. The Pilgrimage
3. Path of Pain
4. Thy Wilderness
5. Eternal Emperor
6. A Painting in Dark
7. Eyes of Beauty
8. A Thorn in my Heart
9. The Covenant

Žanrs: Black/Death Metal
Gads: 2003

-------------------------------------------------

Pirmo reizi atskaņoju šo albumu ar interesi uzzināt - kas tad ir Crimson Moonlight. Tagad priecājos, ka esmu tā darījis, un esmu uzzinājis to, kas viņi ir. Grupa ir no Zviedrijas (Jönköping), un par sastāvu, manuprāt, būtu lieki runāt. Kam interesēs - zinās kur meklēt.

Jau no pirmajām taktīm Crimson Moonlight mani pamatīgi un patīkami pārsteidza ar savu ātro, spēcīgo, atmosfērisko, melodisko Skandināvijas parauga Black Metal, kuru raksturo visi skaistākie un elitārākie bleķa elementi. Tādi kā auksta atmosfēra, bungu rībieni, pamatā blastbeati, ģitāru mežonības pilnā rēkoņa, un vokāls, kurš ķērc pa augstajām oktāvām.
Crimson Moonlight ne tikai lieliski izpilda visu minēto, bet arī pieliek daļu sevis klāt. Vokālajā jomā piešķir nedaudz agresijas un izvirtību. Ģitāru ziņā ir tehniski gards izpildījums, kurš bieži nodarbojas ar soliņu, bet visā visumā radot patīkami biezu un aukstu slāni - radot pamata skanējumu kā pieklājas. Crimson Moonlight piemet klāt arī taustiņus, kuri neatšķaida viņu mūziku, bet gan patīkami sēž fonā un rada pamatus atmosfērai un Skandināvijas dabas aukstajiem, plašajiem, kalnainajiem, pieskārieniem. Šo albumu raksturo arī visai biežas ritma maiņas un izvirtības, brīžiem pavelkot uz melodiska Death Metal un Doom pusi. Bet pamatā: spēlēt viņi spēlē to, kas skan kā kārtīgs Black Metal.
Crimson Moonlight, un šī albuma viens no raksturojošiem elementiem, manuprāt, ir tas, ka grupa neauklējas ar gariem, neko neizsakošiem dziesmu intro, bet uzreiz ķeras pie instrumentiem un pauž spēku, ātrumu, melno metālu. Šādu pieeju rāda jau pirmā dziesma, kura sākas uzreiz - bez tēlainas priekšspēles.
Jau pirmā dziesma mums parāda Crimson Moonlight tieksmi pēc ātruma un atmosfēras, tieksmi pēc kārtīga metalheadu materiāla, neatstājot vietu kunkstīgām domām un skaņām.
Crimson Moonlight daiļradē pielieto arī akustiskās ģitāras, kuras plūstoši nomaina cienītā un gaidītā elektriskā ģitāra.

Sākot ar otro dziesmu Crimson Moonlight parāda citu savu elementu - ritma un noskaņas maiņu.
Un kā vēl viens elements - tieksme pēc biezas un patīkamas atmosfēras, kura sēž apakšā šim ātrumam, dažkārt kļūstot dominējoša. Kā tādas varu izcelt Thy Wilderness, Eternal Emperor, A Thorn In My Heart, kurā Crimson Moonlight pārsteidz ar izjustu un spēcīgu Doom skanējumu.

Kā vienu no albuma favorītēm lieku priekšā Path Of Pain, kura ieturēta vidējos tempos, skaistināta ar tīkamu atmosfēru, nelielām vokālām daudzveidībām, kuru caurvij bleķa pamatskanējums. Vēl vienu "patīk" šai dziesmai piešķiru par man tuvo dziesmas vārdisko pusi. Spēcīga un lielieska dziesma, kā arī garākā visā albumā, bet nekļūst nogurdinoša!

Un dziesmu A Thorn In My Heart varam uzskatīt arī par noslēdzošo, jo sekojošā vairs nav bleķis, jo The Covenant ir plūstošu simfonisku skaņu kopums, kurš izvada no albumaun ātruma. Nedaudz tā kā sabremzē tempu pirms albuma izskanēšanas.

Tas, kas padara Crimson Moonlight vēl īpašāku - tās ir viņu lirikas. Un kā jau minēju recenzijā par Horde, Crimson Moonlight kāpj emocionālā līmenī, un lirikās ietērpj gan Skandināvijas dabas burvību, gan arī pateicību par tās esību, un vēl daudzām lietām. Pamatā lirikas ir par garīgiem pārdzīvojumiem, par personisko pieredzi, par secinājumiem, par dzīves uztveri, par uzskatiem, par personisko izaugsmi un ceļa meklējumiem, atbildes meklējot kristietības virzienā. Bet nekļūstot banāli un nebļaujot "Jesus is Lord", "Praise the Lord", u.tml.
Un tieši lirikas padara Crimson Moonlight par tādu, ko grūti nosaukt par Black Metal tā definējošā izpratnē. Jo kā redzam - viens no elementiem nav par to, par ko ir Black Metal - par iznīcību, karu pret kristiešiem, pret gaismu, par individuālisma izcelšanu debesu augstumos, par zaimošanu, u.tml. Bet dziļā būtībā ir par pretējo - par cerību, par kristietību, par gaismu, par patiesajām atbildēm.

Un iesaku padomāt pirms atmest ar roku Crimson Moonlight. Labs Black Metal nekļūst par sliktu un netrū tikai tā iemesla dēļ, ka dziesmu teksti ir tēmēti uz to, pret ko ir trū Black Metal.

Dažos vārdos - esmu pārsteigts par šādu sniegumu. Kurš man, kā Brutal Death cienītājam ir kā svaiga sula. Krāšņs, bet ne uzkrītošs simfonijas pavadījums, izteiktas gičas, labs vokāls, labs growl. Ātrums. Šie ir šī albuma raksturojošie lielumi un grupas Crimson Moonlight raksturs kā tāds.