Sūrreālisms - Aletheian - Dying Vine (2005)

1. The Paragon
2. Broken Legacy
3. Out From The Shadows
4. As The Fall Breaks
5. An Open Grave
6. Shepherd's Fold
7. The Dividing Line
8. Call To Arms
9. Burnt Offerings

Žanrs: Melodic Technical Death Metal
Izdots: Hope Prevails Productions, 2005. gada 24. jūnijs

-------------------------------------------------------------------------------------------

Viena no pirmajām Technical Death Metal grupām, un arī viena no pirmajām melodiskā Technical Death Metal grupām, kuru dzirdēju. Lai gan, ja tā padomā, nespēju atcerēties vēl nevienu citu bandu, kura spēlētu melodisku, tajā pat laikā tīrasinīgi tehnisku desu – vismaz uz šo brīdi.

Šīs albums man pazīstams ir kopš kāda 2005./2006. gada.
Tajā melodiskas un melanholiskas pasāžas krustojas ar simfoniju imitējošiem taustiņiem, lieliski variējošu ģitārspēli (ehh, ja tonis būtu spēcīgāks) un žanram piederīgu dažādo muzikālo un ritmisko struktūru savstarpējo mijiedarbību, kopā liekot Melodic Death Metal raksturīgo vidējo, dvēselisko tempu ar Technical Death Metal virtuozitāti un šķietami haotisko dabu, klāt pieliekot smacīgu vokālu, kurš growlojot strādā pamatā divās manierēs, bet vietām aizraujas arī ar tīro vokalizēšanu, tādējādi vēlreiz norādot uz Aletheian mūzikas melodisko pusi.

Melanholisko daļu sniedz ģitāras, savstarpēji saspēlējoties, kustinot klausītāja dvēseles stīgas, ar kurām papildus visai regulāri runājās vokāls, kura tembrs, aizsmakums un vieta kompozīcijās ir visnotaļ gards lielums - šajā albumā grupa akcentu nav likusi uz kādu atsevišķu elementu, izņemot Technical Death Metal stūrakmeni - ģitāras un sitamos instrumentus, bet gan akcentējot grupas kopumu, radot blīvu skanējumu. T.i., nav nekādu būtisku atsevišķu akcentu uz kādu atsevišķu instrumentu ārpus ierastās tech-desas receptes.

Aletheian noteikti nav tāds Technical Death Metal, kuru varētu raksturot kā tehnisko masturbāciju. Aletheian nav aizmirsuši to, kas skaņu virknes padara par skaņdarbiem un dziesmām, un to, kas ir tikai prasmīga ģitārista treniņš vai publiska izrādīšanās jeb masturbācija. Tā vietā uz katra soļa ir pārdomātas, plūstoši mainīgas struktūras, mainīgu ritmu kokteilis, melodijas un dvēsele - ir viss nepieciešamais, lai viņu definēto instrumentu spēli un vokalizēšanu varētu droši nosaukt par labu Metal mūziku esam.

Gandrīz katrā no kompozīcijām ir vairākas sekcijas ar dažādiem taktsmēriem un struktūrām - viena nomaina otru un uztur lietas svaigas esam. Viena no mainīgākajām kompozīcijām, kura vislabāk ataino minēto, ir As The Fall Breaks, kurā apvienota gan melodiska, gan klasiska nāves metāla būtība, izpildīta tehniskajai desai raksturīgā manierē. Tādas pat burvīgas mijiedarbības ir pārējās kompozīcijās, kurās visās ir Aletheian gars un skaņa, kuru man būtu visai grūti sajaukt ar kādu citas bandas izpildījumu un dvēseli.


Visnotaļ pagaršojams radījums kaut vai tā iemesla dēļ, ka prasmīgi ir savienots melodisks Death Metal ar simfoniskiem taustiņiem un tehnisku nāves metālu - kompozīcija, kuru neesmu sastapis citviet (skatoties iekš MA diskusijām cilvēki min tikai vēl kādas 6 grupas, kuras varētu spēlēt ko līdzīgu).

http://www.metal-archives.com/band.php?id=6811
http://www.myspace.com/aletheian