*
Domāju,ka mani šodien aizdzīs mājās padomāt par to, kā es jāju un ko es uz zirga vispār daru, bet beigās izrādījos mazāk tizlā - labi,ka ne es vienīgā tāda. Bet ko es varu izdarīt, ja es NEREDZU 100% visos gadījumos tā,kā ir jāsaredz.
Negirbu vairs ne ar vienu šodien runāt - nogurums un neizpratne, bet rīt jau būs jauna diena. Un jau zinu, cik smagi būs vakarā - es vairs mājās nevaru. Un galvā arī mērens haosiņš par to, kas man ir un to,ko es gribu, un vai tas, ko es gribu, ir labākais, ko es varētu gribēt, bet tā jau laikam vasarai piedienas. Kā parasti un ne trakāk.
Prieku, maziņie.