Atkal lecam. Tīraine.
Vakar atkal parādījās labā lekšanas sajūta un prieks. Čūbis baigais labais censonis bija. Leca un klausīgs bija, kaut lūrēja jau diezgan. Bet varēja manīt, ka nocieties pēc mačiem - pats ar skriešanu ieskrēja fūrē un rādīja apmierinātu ģīmi. Un man gribas lekt atkal vismaz 110 cm - treniņi laikam tomēr ir tie, kas rada to drošības sajūtu. Nevaru beigt priecāties.