viss čupā
Vispār nevaru piespiesties neko darīt. Jau trešo nedēļu atlieku maila rakstīšanu. Vajadzētu pie Pikas šo to padarīties. Toties apciemoju vecomammu. Abas priecājāmies.
Naktī murgoju un ārdījos tā,ka maz neliekas. Tagad ārstēju kāju. Sāp galva un lauzējs - jācer,ka nav gripa - tad labi nebūs.
Sencis atkal jau sāka ņemties par kaut ko nezin ko - bet viņš aizvērās,jo laikam samulsa,kad sadzirdēja mani. Un nesaprotu, cik ilgi sīkais vēl ļaus viņam pret sevi tā izturēties. Es cik necik galā tiku, bet viņš? Lai saņemas.
Rīt gonkās gan laikam nebraukšu - žēl Ls 20. Un ja nu visi puikas sāks par mani smieties.:D Pirmā pieredze laikam jāgūst kādā mazākā pasākumā. Bet vispār jau nav slikti - no zirgiem līdz mašīnām.