nihilista manifests
vai tu kalpo mērķim, vai mērķtiecīgi kalpo? tu pavadi dienas vergojot stundu pēc stundas,
lai nopelnītu naudu un brīvdienas – aizbrauktu uz kādu zemi un naudu notriektu.
Vienu mēnesi gadā tev ir ļauts pārbraukt ar mēli pār cukura gabaliņu, lai tu to garšu neaizmirstu
un vēl gadu tās garšas dēļ vergotu. ēzelis… vai tu jūties paēdis? protams, vienmēr vēl pastāv nedēļas
6tā un 7tā diena. dienas, kas smird pēc miera. kad galvā šaudās doma viena - izkāpt gulēt pie baseina jaunā,
smelties dziļodmīgas frāzes no bībeles, (vai citus murgus, kas tagad ir topā) un piedzerties lopā,
lai aizskalotos dzīves bezjēdzība tava.

dzīve ir kā kāršu kava - kādas kārtis izvelc ar tādām spēlē,
brīvības nava. vienalga kādā tu mēlē runā, smadzenes tev strādā virzienā vienā. jau kad vēl biji
iezīdies mātes pienā, tev sāka skalot prātu - tas ir slikti, tā nedari, ja to darīsi - nopēršu ar nātru.
un tu no gribētās rīcības atturies ātri. pieaudz un tavs iekšējais mazohisms nātri aizstāj ar ko apgeidotāku -
sirdsapziņu jeb melošanas māku. tu iegalvo, ka šis iekšējais tirāns ir "morāle" - tava loterijas biļete, kas
garantēs ceļojumu uz kūrortu "paradīze".

un tu streso par netīro naudu savā makā - vai tik dievs tevi neieliks
kaktā? liks tupēt uz zirņiem, pēc tam nospārdīs, raudot mīlestībā aklā. kā nekā - mīlestība ir dieva esence,
taču no sliktajiem bērniem jāizpārda ļaunuma potence.
esmu dzēris par daudz un teicis par maz, taču vienu gan atceries: pat ja tu tagad smejies – piever muti
un paklausies. tu esi kļūda, kas visuma ceļos parādījusies. izvēlies – vergot, lai iegūtu lietas,
kas tev ir pie pakaļas, vai atbrīvojies – par visu un visiem nospļaujies un šauj pūlī, kamēr lodes izbeigsies.
jo katru reizi, kad kāds agonijā iekliegsies – zini, vēl vienam esi palīdzējis uz pareizā ceļa nostāties.
Dari to, ko vēlies un šauj pirmos tos, kas jau sašauti mēģina kājās pieslieties – nav ko viņiem ilgi mocīties.
jo tik un tā – viss, ko mēs darām, atpakaļ neatgriezīsies un gaisma tuneļa galā neparādīsies...

Amen, ēzeli