80 cm izskrēja smuki - mierīgi [bet tāpat visātrāk:D], ļoti vadāmi [īsi varēja nogriezt], trāpot [tiešām] un cēla smuki kājiņas un dabūjām 1.vietu. bet uz 100 cm iesildē bišku iekritām okserī iekšā [gribēja zokot, bet tomēr izdomāja lekt] un tad iestājās baigi normālā bremze uz visiem [ne tikai okseriem] šķēršļiem. baigi grūti bij, bet ar jaunajām šporām sabakstot izdevās visu pārlekt. tikai uz pēdējā [oksera, ja kas] man pietrūka spēks un nogāza, jo par maz iebakstīju...