rītdiena
Nu tā, atgriežamies pie pirmsākumiem - rīt mačos lekšu 80 cm un 100 cm. Īsti nesaprotu vēl, vai priecājos, vai arī jūtos bišku stulbi. Bet pofig, ja reiz savā prāta aptumsuma lēkmē tā izlēmu, tad tā arī darīšu. Un brīnumainā kārtā, arī Evita teica,ka esot pofig, ko lecu, jo ne jau augstumā esot tas kreņķis. Un īstenībā, varbūt vieglāk pat būs lekt ar Čū,kurš pirms lekšanas nebūs pāris stundas viens pats stresojis treilerī, nekā ar Čū,kurš to būs darījis. Un ātrāk mājās tikšu.



[Īstenībā varbūt man ir bail iemaukties uz galvas kādā 110 cm okserī. Bet pofig, nākamnedēļ lekšu Ziemas Čempī.]