Drausmīgi smieklīgi pajāju šodien. Palēkāju tāpat vien kaut ko - tīri acumēra treniņa nolūkos. Bija OK.
Tad patējoju un pakūkoju pie Evitas. Tik "gudras" sarunas par pilnīgām muļķībām,ka radās pat jautājums - kur tādas 2 galīgi pasistas radušās? Parunājos ar jau lielo cilvēku un sadzēros laipni piedāvāto klepus sīrupu. Mīļš man tas bebis,nu mīļš - lai cik jocīgi neliktos.
Tagad ciemojos bijušajā mājā [ha,nemaz nav sajūtas,ka te dzīvots diezgan ilgi]. Nu tā nekā patiesībā. Labi vismaz,ka ēdiens nahaļavu:D