Viņš, šis Jans Debelaks, droši vien, bija iztērējis pamatīgu naudu, lai pilnībā zaudētu ārējo individualitāti. Labi, taču ne pārāk labi zobi, izbalinātas dzimumzīmītes, bezpersoniska tīra ķermeņa smarža, lēts pulkstenis, parastas brilles, ikreiz citas. Profesionālis. Superprofesionālis. Pasūtījums nozagt Koperniku varēja tikt vienīgi viņam.

6. Tie, kas uzskata metro par transporta līdzekli, nav lietas kursā par notiekošo. Viņiem parasti ir paņurcītas sejas, jaunākās avīzes, domas - līdzens fons, kas izšķīdina jebkuru infomāciju, vienalga, vai tas ir paziņojums no reproduktora vagonā vai aklo durvju iespiesta cilvēka kliedziens.

7. Tas jums nav nekāds transporta līdzeklis. Tas ir Metro, nepārtrauktai transformācijai pakļauta kopība, kas nekad nesatiksies vēlreiz tajā pašā sastāvā, kādā satikās šorīt no rīta vai vakar vakarā. Jēdziens "kā parasti" nedarbojas zem zemes. Nav šeit nekāda "kā parasti", nekad nav bijis.

Jans bija priecīgs par šo pasūtījumu. Viņam patika Kijeva, šī miegainā pilsēta, kuras skanīgās bruģētās ieliņas tevi piepeši aizved līdz pussabrukušai mājai, uz kuras sienas palicis tapešu kartes nospiedums no kādas citas mājas, jau nojaukta siāmas dvīņa, šeit dzīvoja Podoļskas sīkpilsoņi - rozā tapetes ar puķītēm, redzams taisnstūrains plankums no kādas bildes - reprodukcijas, ģimenes portreta?

8. Te nedarbojas mobilie telefoni, šurp nepienāk elektroniskais pasts. Metro tevi pieņem, iepriekš nofiltrējot visus tavus sakaru līdzekļus, atstājot tev vienu vienīgu konnekcijas paņēmienu - ieniršanu siltajā svešo un personisko domu, dežavū, refleksu un atmiņu buljonā.

9. Atrodoties metro, vairs nav svarīgi, kas tu esi, jo patiesībā tevis tā īsti vairs nav. Tava āriene deformējas, tavs intelekts nevienu neinteresē, tavas emocijas izšķīst kopējā virumā. Jādziens "personība" var iet atpūsties. Tūkstošiem cilvēku paskrien garām iekaisušajām acīm, salīkuši nejēdzīgās pozās. Krūtis, kas saplacinātas pret durvju stikliem, vēderi ar svešu elkoņu iespiestām bedrītēm, gūžas, ko defeormējuši vertikālie rokturi.

10. Tas domā ar miljoniem smadzeņu, sajūt ar miljoniem ķermeņu. Ar vienādu apetīti tas aprij izsmalcinātus slepkavas un bērnu ārstus, bet pēc tam izgrūž atpakaļ virszemē sabiedrībai nepieciešamajās proporcijās, iepriekš paņēmis kaut ko no ikkatra.