Latvijā ir ļoti daudzi cilvēki, kas redz, mīl dabu, kas ziedo sevi citiem, valstij, kas nodarbojas ar labdarību, kas cenšas citiem palīdzēt. Vajag jau arī to ieraudzīt..
Latviešiem ir sava savdabīga daba, tur neko nepadarīsi. Bet tāpēc tas jāapzinās un jācenšas. Piemēram, nepiesaistīt savas domas un sajūtas negatīvajam, tumsai, bet vairāk domāt par sauli, gaismu, par pozitīvo. To nevar iemācīt un piespiest, tas ir jamāk un jāgrib. Bet tādi cilvēki ir. Un paldies Dievam..
Citu zemju cilvēkiem ir bijusi citāda vēsture, varbūt ne tik smaga kā mums. Latvija ir ļoti daudz cietusi, ļoti. Visi kari, iebrukumi, laupīšanas, slaktēšanas, izsūtīšanas. Un tagad vēl pašu vadoņi taisa ciet pieminekli, baidoties no krieva. Nožēlojami. Trūkst arī vienotības. Tā tendence izpatikt un bučot pakaļas lielajām valstīm, identitātes trūkums, pašcieņas trūkums. Daudz mīnusu.
Bet tomēr.. Ir tas sīkstums un apslēptais spēks.. Jācīnās. Caur grūtībām jau tikai var augt.

(Reply to this) (Parent)