Daļa speciālistu uzskata, ka pamats optimismam vēl nav pilnīgi zudis.

Londona, 18.janv., LETA. Globālās sasilšanas process jau ir pārkāpis to robežu, līdz kurai cilvēce būtu varējusi apturēt bīstamās klimata pārmaiņas, un tas nozīmē, ka civilizācijai tās pašreizējā veidā nav izredžu izdzīvot, laikrakstā "Independent" brīdinājis pazīstamais profesors, tā dēvētās Gajas teorijas autors Džeimss Lavloks - pirmais zinātnieks pēc Darvina, kas pirms trīsdesmit gadiem piedāvāja pasaulei principiāli jaunu skatījumu uz dzīvību.

Lavloka attīstītā Gajas teorija uzlūko visu zemeslodi kā vienotu pašregulējošu organismu, kas spēj uzturēt visus uz tās notiekošos procesus dzīvībai labvēlīgā līdzsvarā. Zinātnieks to nosaucis par Gaju - tā sengrieķu mitoloģijā dēvēja Zemes dievieti, debess, kalnu, jūras un dzīvības radītāju. Lavloka idejas šobrīd jau pieņēmusi prāva daļa pasaules zinātnieku.

Taču cilvēka nekontrolētā saimnieciskā darbība pārkāpusi kritisko slieksni un izjaukusi šo sistēmu, ko veido neskaitāmi dabiski mijiedarbības mehānismi, liekot tai pavērsties pret pašu cilvēku, uzskata eksperts.

Katastrofa, kas gaida pasauli un cilvēku sabiedrību, būs plašāka un sāksies drīzāk, nekā jebkad prognozēts. Jau šā gadsimta laikā tā prasīs miljardiem cilvēku dzīvību, brīdina Lavloks.

Tuvākajos gadu desmitos milzīgas zemeslodes platības, kur cilvēki jau šobrīd dzīvo trūkumā, kļūs pilnīgi nederīgas lauksaimniecībai. Miljoniem vai pat miljardiem cilvēku paliks bez ūdens. Ceļoties jūras līmenim, applūdīs plašas piekrastes joslas, padziļinot postu īpaši tādās valstīs, kur tieši pašlaik strauji pieaug iedzīvotāju skaits.

Visas šis katastrofālās pārmaiņas izraisīs "vides bēgļu" migrāciju tik plašos mērogos, ka ar to nespēs tikt galā nedz starptautiskās organizācijas, nedz veselas valstis, bet nepieredzētas dabas katastrofas izpostīs moderno infrastruktūru daudzās pilsētās, kā tas aizvadītajā vasarā jau notika Ņūorleānā viesuļvētras "Katrīna" laikā.

Nokūstot ledājiem, kas šobrīd vēl atstaro lielu daļu saules gaismas, tumšā okeānu virsma absorbēs aizvien vairāk siltuma. Eiropas mērenajā klimata joslā jau šā gadsimta laikā kļūs vidēji par astoņiem grādiem karstāks, bet lielākā daļa tropu joslas sauszemes pārvērtīsies tuksnešos vai krūmājos. Domājams, ka šādos apstākļos nedaudzie izdzīvojušie cilvēki spēs patverties un turpināt cilvēku dzimumu vienīgi arktiskajos platuma grādos, kur klimats vēl būs panesams.

"Gajai sācies drudzis, un var būt vajadzīgi pat 100 000 gadi, lai to pārslimotu," raksta profesors. "Par to esam atbildīgi mēs paši, un mums arī nāksies ciest - mēģinādami ietekmēt planētas klimatu, mēs esam pakļāvuši sevi visļaunākajai verdzībai," viņš norāda.

Lavloks atzīst, ka gan ASV, gan tādas jaunattīstības valstīs kā Indija un Ķīna acīmredzot negatavojas ierobežot atmosfēras piesārņojumu ar siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, un tas liek prognozēt, ka izdzīvojušajiem nāksies pielāgoties dzīvei "klimatiskajā ellē".

Februāra sākumā nāks klajā Lavloka grāmata "Gajas atmaksa", kurā viņš sniedz savu pašreizējo viedokli par situāciju.

Kā uzskata profesors, šobrīd valdībām vairs nav palikušas lielas izvēles iespējas - ir jāsaprot, ka slieksnis ir pārkāpts, un nu atlicis vienīgi darīt visu iespējamo, lai katastrofālo pārmaiņu apstākļos, kad cilvēku sabiedrībai draud briesmas pārvērsties "rupju barvežu vadītā pūlī", uzturētu civilizāciju dzīvu, cik vien ilgi iespējams.

Viens no šokējošākajiem viņa ieteikumiem ir radīt "rokasgrāmatu tiem, kas pārdzīvos globālo sasilšanu", turklāt veidot to nevis elektroniskā formātā, bet "uz īpaši izturīga papīra", apkopojot tajā svarīgāko līdz šim uzkrāto zināšanu mantojumu, kas šobrīd tiek uzskatīts kā pašsaprotams, bet patiesībā iegūts grūta, gadsimtiem ilga darba procesā, - piemēram, ziņas par Zemes vietu Saules sistēmā vai par mikroorganismiem, kas izraisa slimības.

Gajas ideju Lavloks sāka attīstīt septiņdesmitajos gados, pētot dzīvības iespējas uz Marsa ASV Aeronautikas un kosmisko pētījumu pārvaldes (NASA) uzdevumā. Pirmos nopietnos brīdinājumus par klimata pārmaiņām viņš izteica jau pirms 20 gadiem, un 1989.gadā kopā ar dažu zinātnieku grupu informēja par šiem draudiem toreizējās Lielbritānijas premjerministres Mārgaretas Tečeres kabinetu.

Pirms diviem gadiem Lavloks izraisīja asas diskusijas, paziņodams, ka bīstamās klimata pārmaiņas varētu apturēt vienīgi plaša pāreja uz kodolenerģijas izmantošanu, jo citiem pārkārtojumiem vairs nav laika. Šo viņa ideju nepieņēma un joprojām nav pieņēmušas pat daudzas vides aizsardzības organizācijas. Šobrīd viņš atzinis, ka apturēt globālo sasilšanu vairs nepalīdzētu arī tāds risinājums.

Vadošie britu ekoloģijas eksperti Lavloka jaunās šokējošās prognozes vērtējuši dažādi. Daļa speciālistu uzskata, ka pamats optimismam vēl nav pilnīgi zudis. Tomēr tas, ko profesors Lavloks prognozē, var kļūt par realitāti, ja pasaule turpinās dzīvot kā līdz šim, viņi atzīst.