(bez virsraksta) @ 03:04
man ir komunikāciju problēmas, man ne visai patīk sarunāties ar iereibušiem cilvēkiem, jo visu laiku es jūtos dumjāks par viņiem - parasti ir tā, ka tie iereibušie ļoti grib kaut ko pateikt, pajautāt vai paziņot, bet es pat pusi nesaprotu, nu, apkārt ir troksnis un nevar sadzirdēt, vai arī viņi runā kaut kā neskaidri, beigu beigās, ir taču arī tā, ka dzērumā samežģās ne vien mēle, bet arī doma kā tāda, un es izliekos, ka klausos un māju ar galvu, un smaidu, bet neko neatbildu, nu, ko tur teikt, ja neesmu sapratis jautājumu, lai gan skaidrs, ka tādam iedzērušam var droši atbildēt tikpat neakarīgi, viņš jau nemaz neapvainosies, pat drīzāk priecāsies un turpinās šo kluso telefonu spēli, tikai man vairs nav interesanti...
bet tad, kad esmu iedzēris, es vispār labāk nerunāju... tad ir vai nu pārāk labi un mierīgi, vai arī gluži otrādi - kļūst nelabi no domas vien par to, ko varētu pateikt...
nu, kad tad lai es kaut ko saku?
bet tad, kad esmu iedzēris, es vispār labāk nerunāju... tad ir vai nu pārāk labi un mierīgi, vai arī gluži otrādi - kļūst nelabi no domas vien par to, ko varētu pateikt...
nu, kad tad lai es kaut ko saku?
| | Add to Memories | Tell A Friend