kaut kas ļoti pazīstams, man tas ir kā neciešama vēlme tikt sev klāt, uzšķērst, apēst, ieritināties, braucīt elkoņus, apskaut, traki mīlēties un nomirt ar sevi. Un es vēljoprojām uzstājīgi uzskatu, ka mēs visi esam viens un katrs atsevišķi tikai kā elopjoša pora un uz ķermeņa. Un acis, tūkstoš acis, kas raugās uz iekšu.

(Reply to this) (Thread)

jā, un tas,ko es gribēju pateikt, ka ir tik forši justies vienīgajam pārstāvis un nejust iekšējās telpas (mānīgi domātās ārējās) acu stroboskopu pieskārienus, atslābināties un raudzīties ārā, piemēram uz saullēktu. piedo, ka patraucēju :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par tiem acu stroboskopu pieskārieniem labi pateici.

(Reply to this) (Parent)