Mana pašreizējā teorija (un es jūtos tiesīgs tādas izvirzīt, jo zinātne biežāk nodarbina sevi ar jautājumu "kā", bet retāk "kāpēc") ir tāda, ka visas autisma, depresijas, ADHD un citas pazīmes ir daļa no human condition. Tā kā jau ir iestrādātas cilvēka dizainā. Un tāpēc mēs visi varam lielākā vai mazākā mērā sevi atpazīt daļu no vispār zināmiem simptomiem. Bet vārds "disorder" vienādojumā parādās tikai tad, kad tu ar šiem simtomiem aizej pie kāda speciālista, un tad viņš atzīst, ka tev šīs izpausmes tiešām traucē dzīvot kaut kādu dzīvi, ko mēs saucam par normālu. Tad šis speciālists tev pastāsta, kādām metodēm tu vari mazināt šos simptomus, bet ja sīs metodes ir neefektīvas vai nepietiekams, tad reizēm arī izraksta kādus prepreātus. Un vispār tagad ir labais tonis visiem šiem vārdiem pievienot arī vārdu "spektrs", un nekarināt tāds skaidrus leibļus katram individuāli.

(Reply to this) (Thread)

Nu jā, arī disleksijai ir spektrs.

(Reply to this) (Parent)