Vakar Getsbijs izlūdzās, lai vedu viņu laukā ap četriem dienā, nekā ineteresanta tur nebija, Ziedoņdārzā aprēja visus suņus, izmēģinājām dresūras laukumu, bet to viņš nesaprata, paskraidīja pakaļ sniega pikai un tā. Šorīt astoņos aizvedu viņu uz Lielajiem kapiem, atradu vietu, kur varu palaist vaļā un koku ar diviem līkumiem katrā galā, sapriecājies, viņš spiegdams nēsājās pakaļ kokam, ņurdēja un grauza, nesa atkal un atkal atpakaļ kādu pusstundu, citi sunīši gāja garām un apsēdās, lai noskatītos ar sajūsmu vai skaudību, tiesa, kamēr tikām pa ielām atpakaļ līdz mājām, vēders melns no dubļiem. Tagad nogūlies man blakus, lai nepalaistu garām brīdi, ja nu es atkal kaut kur dodos uz izklaides vietām. Droši vien par to pirmdienu, ko viņš viens pavadīja dzīvoklī, domā, ka vienkārši nolohojās un tāpēc es viņu nepaņēmu līdzi.