Rīgas Balss: Komitejā bija izteikts priekšlikums rīkot izbraukuma sēdi pie Rīgas prostitūtām. Vai tāda notiks?

Andrejs Krastiņš: Tas bija izteikums vēlējuma formā, ko izsacīja daži komitejas deputāti, ka būtu jāapskatās uz vietas. Es viņiem solīju izpētīt situāciju. Man pašam ir pārliecība, sēde būtu vairāk plezīrs, nekā no tās būtu kāds labums. Visi tāpat zina, kur apmēram viņas mēdz strādāt, pietiekami daudz ir runāts par viņām televīzijā un presē. Es nedomāju, ka viņas ies tur no tīras sirds deputātiem savas dvēseles atklāt. Ja deputāti komitejas sēdē nolems, ka grib braukt, tad brauksim. Ne kā deputāts, bet kā privātpersona es uzskatu, ka prostitūciju vajadzētu ierobežot, līdzīgi kā tiek darīts ar azartspēlēm un kazino, — nevis noteikt vietu, kur viņām jāpulcējas, bet vietas, kurās viņas nekādā gadījumā nedrīkst piekopt savu arodu. Tās varētu būt vēsturisko pieminekļu, izglītības un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu apkārtne, valsts iestādes u. c. Vienīgais veids, kā to ierobežot, ir tāds, kādu to izdarījušas lielākās pasaules pilsētas: ne gluži publiska un atklāta, bet tomēr legalizācija. Tad ir iespējams šīs profesijas pārstāves uzskaitīt un kontrolēt gan medicīniski, gan no tiesiskā viedokļa un beigās padarīt viņas par nodokļu maksātājiem.