Es saviem dzvīniekiem arī sagādāju nāvi (trušiem, pīļtēviņiem u.c.), toties ciest nenākas nevienam no tiem, tā ka iebilstu pret to, ka nav nozares, kas nesagādātu ciešanas. Labi, es neesmu labs piemērs, jo turu maz dzīvnieku, bet zinu citus, kuri tur, piemēram, ļoti daudz gaļas liellopu, kuri ganās bioloģiski sertificētās pļavās, principā vienkārši tusē savā nodabā milzīgā apgabalā, plus vēl tiek piebaroti papildu tam, ko paši atrod. Kur ciešanas? Zinu cilvēkus, kuri tur vistas, ļoti daudz vistu, un pelna naudu ar olām - vistas staigā ārā, vienmēr tiek pie kukaiņiem, svaigas zāles utt., ziemā var patverties siltā kūtī; kur ciešanas?
Un tā viņām esot normāla spalvu nomaiņa? Nesmīdiniet! Šajā valstī vēl joprojām ir dafiga cilvēku, kuri zina, kā izskatās vista, kura maina spalvas.

(Reply to this) (Thread)

Nē, nu tāda jau ir tā kapitālisma būtība, tas tiešām rada ciešanas jebkurā nozarē, jo nu ir taču (nosacīti īslaicīgi) izdevīgāk un ērtāk radīt ciešanas citiem, nevis sākt no otra gala, vispirms parūpēties par dzīvniekiem, par strādājošajiem un tikai pēc tam par savu peļņu.
Par ciešanām būtībā piekrītu (brīvā dabā, manuprāt, ciešanu kā tādu nav, pat ja upuris tiek nomedīts un apēsts).

(Reply to this) (Parent)

Ciešanas ir tajā brīdī, kad nogalina.

(Reply to this) (Parent)