jap, piekrītu. man ar drīzāk pēc struktūrskices šis txt garšo, jo 1) centiens iepludināt txt metaforisku līmeni ir tāds ļoti saraustīts, proti, galu beigās abi txt līmeņi drīzāk cieš nepabeigtību nekā iegūst papildnianses, 2) i can't relate to šeit konstruēto lebenswelt. un šis otrais ir ok, ja tēli ir in their early 20s, taču aprakstītā aina liek domāt citādi (restauratora darbs un klasiskā mūzika nav gluži reprezentatīvi šīs vecuma grupas raksturlielumi + grūtniecības iespējamībai visdrīzāk ir cits svars). 3. variantā šāds solis, protams, var būt apzināts - reālā līmeņa konstrukcija apzināti veidota nepilnīga nolūkā mest mani metaforiskajā, taču tad tam otram jābūt bik bagātākam. ja vien - tam tam tam - uz visu šo konstrukciju neattiecas 4. opcija, kur iecere ir atklāt postmodernu bezjēdzību (mani izmet metaforiskajā, bet tur nekā nav - tikai tukšas vārdu spēles). tādā gadījumā viss darbojas lieliski, taču, kā tas bieži gadās šādās situācijās, man kā lasītājam tas viss nav diezko interesants.

alternatīvi, as said, tas, protams, var būt vnk sūdīgs txt ;D

(Reply to this) (Parent)