Pavērās durvis, un istabā ienāca Zaļais Pūķis, skaists savā sulīgumā,
trekniem apaļīgiem sāniem, bez kājām, virzīdamies uz priekšu tikai ar
apakšdaļu. Oficiāla apsveicināšanās. Es viņu lūdzu ienākt pavisam.
Viņš diemžēl to nevarot izdarīt, jo esot par garu. Durvīm tātad
jāpaliek vaļā, kas bija visai nepatīkami. Viņš pasmaidīja pa pusei
mulsi, pa pusei blēdīgi un iesāka: «Pēc tavas ilgupilnās vēlēšanās
esmu atvilcies šurp no tālienes, noberzis vēderu pilnīgi jēlu. Taču es
to darīju labprāt. Labprāt atnācu, labprāt piedāvāju sevi tev.»

(Reply to this)