Nepabeigtā dienasgrāmata


16. Maijs 2005

(bez virsraksta) @ 21:53

 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]jubilacija
Date: 16. Maijs 2005 - 22:31
(Link)
Un? Domā tā var pierast pie domas par nāvītes atnākšanu? vai arī dabūt īstu paralīzi - no emocionālas pārslodzes?
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 16. Maijs 2005 - 22:36
(Link)
to iesaka visi budisma skolotāji
[User Picture Icon]
From:[info]jubilacija
Date: 16. Maijs 2005 - 22:38
(Link)
Un tā tiek līdz tai apskaidrībai, mieram un pašpietiekamībai?
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 16. Maijs 2005 - 22:40
(Link)
bez tā nekādi
[User Picture Icon]
From:[info]jubilacija
Date: 16. Maijs 2005 - 22:44
(Link)
Bet vai tāds ikdienas cilvēks, piemēram, es, maz var līdz patiesam pašpietiekamības stavoklim nonākt? Un vai maz vajag? Ko tālāk? Man vienmēr ir šķitis, ka tie apskaidrotie zina kaut ko tādu, kas citiem liegts - viņi ir kaut ko sapratuši, kaut ko pavisam vienkāršu, sakarību, kas katru dienu ir acu priekšā..., bet citiem viņi to nevar nedz parādīt, nedz atklāt... Vai tā nav tāda patiesa un liela vientulība?

Nepabeigtā dienasgrāmata