Bet vai tāds ikdienas cilvēks, piemēram, es, maz var līdz patiesam pašpietiekamības stavoklim nonākt? Un vai maz vajag? Ko tālāk? Man vienmēr ir šķitis, ka tie apskaidrotie zina kaut ko tādu, kas citiem liegts - viņi ir kaut ko sapratuši, kaut ko pavisam vienkāršu, sakarību, kas katru dienu ir acu priekšā..., bet citiem viņi to nevar nedz parādīt, nedz atklāt... Vai tā nav tāda patiesa un liela vientulība?
(bez virsraksta) @ 22:44
jubilacija commented on dienasgramata's post:
Bet vai tāds ikdienas cilvēks, piemēram, es, maz var līdz patiesam pašpietiekamības stavoklim nonākt? Un vai maz vajag? Ko tālāk? Man vienmēr ir šķitis, ka tie apskaidrotie zina kaut ko tādu, kas citiem liegts - viņi ir kaut ko sapratuši, kaut ko pavisam vienkāršu, sakarību, kas katru dienu ir acu priekšā..., bet citiem viņi to nevar nedz parādīt, nedz atklāt... Vai tā nav tāda patiesa un liela vientulība?
Bet vai tāds ikdienas cilvēks, piemēram, es, maz var līdz patiesam pašpietiekamības stavoklim nonākt? Un vai maz vajag? Ko tālāk? Man vienmēr ir šķitis, ka tie apskaidrotie zina kaut ko tādu, kas citiem liegts - viņi ir kaut ko sapratuši, kaut ko pavisam vienkāršu, sakarību, kas katru dienu ir acu priekšā..., bet citiem viņi to nevar nedz parādīt, nedz atklāt... Vai tā nav tāda patiesa un liela vientulība?