Es jums stāstīju savu sapni? Nē? Vienunakt sapņoju, ka satieku uz ielas Baņutu Rubesu un viņa mani nepazīst, tas ir, viņa mani vispār pazīst, bet tajā brīdī uz ielas es kaut kā izskatos un uzvedos ne tā un viņa mani nepazīst, notur par kaut ko pilnīgi citu, teiksim, par kādu iereibušu urlu un tamlīdzīgi. Es sapnī nodomāju, smieklīgi, vajag viņu izjokot, un uzsāku ar viņu tādu kā pastaigu pa pilsētas ielām ar dažādu uzdzīves vietu apmeklējumiem, šķiet, ka es sapnī skaitījos iereibis un tas noņēma dažādus morālas un estētiskas dabas jautājumus, bet vienā brīdī Baņuta nolemj, ka vajag mani kaut kā izjokot, un ieved slēgta tipa iestādījumā, iepriekš šķelmīgi apjautājoties, vai es tiešām gribu iet līdzi, jo iestāde, kā izrādās, ir kaut kas vidējs starp cietumu un piespiedu ārstēšanas sanatoriju labākajās padomju betona arhitektūras tradīcijās ar cinkotām durvīm (es tagad sapratu, ka tas bija cinkots metāls, tas nozīmē, ka antiseptisks, ja?), un uzrakstiem krievu valodā, kas uzkrāsoti ar tādu grīdas krāsas otu, bet pie ieejas ir dokumentu pārbaude, es jau sapratu, ka Baņuta bija nolēmusi, ka man nav līdzi dokumentu un es tur pie ieejas arī beidzot atšūšos, bet nē, man vienmēr ir līdzi ID karte, jo es esmu moderns, es neesmu urla un es tieku iekšā, mēs ejam pa gaiteņiem, es atceros, ka pie vienas palātas vai kameras bija diagnozes apraksts, un tur bija rakstīts "розовая печень", man tobrīd šķita, ka skaidrs - tas nozīmē aknu cirozes slimniekus vai vismaz smagus alkoholiķus, te atveras mazs lodziņš durvīs vai sienā, tāds, uz kura var tā nedaudz atbalstīties, gluži kā atgulties, lai parunātu ar kamerā iespundētajiem, nu un mēs ar Baņutu ieskatāmies iekšā, bet tur - pilna istabiņa sievišķu slimnīcas drēbēs un diezgan nelāgā noskaņojumā, turklāt, viņas visas, atšķirībā no Baņutas Rubesas, mani pazīst un tā jocīgi skatās, bet bija tajā istabā Inese Zandere, Anna Auziņa, Gundega Repše, Inga Gaile un šķiet, ka vēl kāda, kuru es tagad jau esmu piemirsis, bet visdrīzāk taču Andra Manfelde, citiem vārdiem sakot, pilns komplekts. Tā arī pamodos, nesapratis, kas mani vairāk nobiedēja - tas, ka Baņuta Rubesa mani noturēja par piedzērušu urlu, vai tas, ka Zandere un Auziņa tajā urlā uzreiz atpazina mani.