Kādu nakti es redzēju sapnī ceļojošo sunīti. Tam bija dažādas siksniņas, ādiņas, sprādzītes un kabatiņas, mazliet tas atgādināja koferīti vai maciņu. Tas ceļoja no vieniem cilvēkiem pie citiem. Un cilvēku uzdevumus bija sunīti pieņemt, samīļot un parūpēties, lai tas paēd, paguļ, paspēlējas un atpūšas pirms nākamā ceļojuma. Jo viņam neizbēgami bija jādodas tālāk. Jo viņš bija ceļojošais sunītis.