DZEJNIEKA KARNEVĀLS(Zigmars Liepiņš/Kaspars Dimiters)

Kāda dzejnieka namā,
notika reiz karnevāls.
Viesiem tika pavēlēts
tik bez maskām ierasties,
tomēr nāca maskās tie.
Dzenieks stāvēja durvīs,
rāva viesiem maskas nost.
Kas ar tādām grūtībām
gadiem pielāgotas bij'
un pat pieaugušas klāt.

Piedz.
Visi skatījās, visi brīnījās
kā var tik daudz svešu seju būt.
Kā cilvēks cilvēkam
var tik svešs pēkšņi kļūt.
Viesu izmisums bija iznākums,
visi rokām sejas klāja ciet
un lūdzās dzejniekam -
maskas mums atdodiet.

Dzejnieks sacīja cēli,
lai bez maskām dzīvojam.
Visiem likās tas kā murgs,
un pats dzejnieks aizdomīgs,
kas par labu maskējās.
Viesi atmaskotie
metās virsū dzejniekam,
kas kā nogrēkojies bērns
lūdzās masku pasargāt,
bet par vēlu bija jau.

Ai cik labi tas, ai cik labi tas,
tā tik notiekas vien pasakās.
La-la-la-la.

(Reply to this)