ha, a man kāreiz galīgi otrādi - Baušķinieka "briedums" nu galīgi negremojās un neiet pie sirds, savukārt Marta nu ļoooti atgādina Prāta Vētras pirmssākumus, turklāt gan muzikāli, gan tematiski. Gaujartam gan visu cieņu, gan konceptuāli, gan vizuāli nostrādāts un īsts.

(Reply to this)