Man pietrūkst kino skatīšanās ar draugiem. Kaut kā izgājis no modes, tagad jau katrs pats var visu nokačāt, ja gribi kādam kaut ko parādīt, pasaki linku. Pat linku nevajag, tikai iepostē tagu ar filmas nosaukumu, kas gribēs, atradīs. Visbiežāk jau sarunā, kad tu kādam saki, ka esi redzējis brīnumjauku filmu, tev atbild - jā es jau sen redzēju. Vai - ā, tā man nokačāta, bet kaut kā slinkums skatīties. Skatīties filmas kopā pat ir kļuvis kaut kā nepieklājīgi - ko nu tur sēdēs un blenzīs, labāk iedzeram un parunājamies, tāpat jau tik reti tiekamies. Bet kādreiz, es atceros, varējām sēdēt uz grīdas un skatīties mazajā televizora ekrāniņā, kopā smieties un raudāt, sajūsmināties un pēc tam apspriest.