Viņi mīl tos Vīnes, Londonas, Romas vai arī kādas mazpilsētas veikaliņus, tos, kur miesnieks speciāli priekš tevis jau izgriezis jēra ribiņu tieši tā, kā tev patīk; tos, kur īpašnieks vēl kā puika palīdzējis savam tēvam, bet vectēvs savu biznesu sācis tieši tai pašā vietā 1887. gadā. Vai vēl tos, ko atver Margareta Atvuda, piemēram, savas Londonas mājas 1. stāvā, lai viņai nekad nebūtu tālu jāiet pēc kafijas um cukura ( ja vien tā bija tieši Atvuda, bet es biju tai veikaliņā). Tos, uz kuriem visi pamatā iet vienā laikā, un tad tur ir rindas, kas velkas neiedomājami lēni, jo katrs pircējs vēl izstāsta mājas notikumus. Es esmu bijusi tādos veikaliņos. Bet Rīgā tādu varbūt arī nav.
Nē, mans veikaliņš Rīgā ir Eirovīns Galerijā Rīga:) tur visi mani pazīst, aprunājas, tur var iedzert glāzi bruta un atpūsties no rimčika:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, man arī zem mājas ir veikaliņš, kur pirkt "kafiju un cukuru"! pārdevēja ir laipna un mani pazīst, kaut citādi veikaliņš atbilst Dienasgrāmatas aprakstam

(Reply to this) (Parent) (Thread)

t.i. nevis zem mājas, bet pirmajā stāvā

(Reply to this) (Parent)