MANGO. Zivis ir pirmās radības uz mūsu planētas, kas nodarbojušās ar seksu, bet pirmā pārošanās notikusi aptuveni pirms 400-410 miljoniem gadu devona perioda sākumā. "Tā bija ne tikai kopulācija un nārsts, bet visīstākais sekss," uzsver Losandželosas dabas muzeja viceprezidents Džons Longs, kurš ir arī šī pētījuma idejas autors. Longs un viņa kolēģi Rietumaustrālijā izpētījuši labi saglabājušos sen izmirušo bruņzivju plakodermu embrijus. Lai gan plakodermas dzīvoja vēlīnajā devona periodā, (aptuveni pirms 380 miljoniem gadu) analīzes parādījušas, ka kopošanās plakodermu populācijā bijusi visai ierasta lieta, tāpēc secināts, ka seksa pirmatklājēji ir viņu priekšteči. Šo zivju tēviņi spermu mātītes organismā ievadīja ar speciālas ūsiņas palīdzību, kas atradās pie viņu vēdera peldspuras. Turklāt ģenētiskā analīze parādījusi, ka gēniem, kas atbild par mūsu ekstremitāšu un zivju peldspuru augšanu, ir bijusi ļoti liela nozīme mūsu attālo senču dzimumorgānu attīstībā. Pēc zinātnieku domām, interesantākais ir tas, ka tie paši gēni kontrolēja arī žokļu augšanu, un līdz ar to zinātnieki secinājuši, ka zivīm žokļi attīstījušies nevis ērtākai barības uzņemšanai, kā tika uzskatīts līdz šim, bet gan, lai būtu vieglāk pāroties. Ihtiologiem jau sen zināms, ka vissenākās no šobrīd dzīvojošajām zivju sugām - haizivis - žokļus izmanto arī, lai pārošanās laikā mātīti noturētu aiz krūšu peldspurām.