Vecaakie kurus man gadiijaas redzeet bija antiikie Hachijo "chavani" - ljoti interesanti, jo tiem bija visaadas mikroneeziskas rotas un ragi; Btw., Japaanaa ir daudz privaatu seno trauku veikalu, tur tas viss ir stipri leetaaks.

(Reply to this) (Thread)

es iedomājos, ka latviešu keramiķi tādus varētu taisīt steriem un eksportēt uz Japānu, tikai nez, kāds tur ir noiets uz svaigiem čavaniem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Noiets ir lielisks, japaanji lieto kjeramiku ljoti daudz un labpraat. Taa buutu laba biznesa ideja - paardot LV keramiku Japaanaa, bet taadu suuraaku, latgaliskais "baroks" diez vai atrastu noietu.

(Reply to this) (Parent)

kam tos lieto?

(Reply to this) (Thread)

tējiņai

(Reply to this) (Parent)

cha - tēja, wan - bļoda

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kolekcijai nekas, bet es tādai vecai bļodiņai muti klāt likt negribētu :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

trauka vecums un nolietotība piešķir tējas dzeršanai papildus estētisku un eksistenciālu nozīmi, trauka raupjums, plaisas, neregulārā forma, nepabeigtība un bojāejas nojausma liek tējas dzērājam izprast pasaules pārejošo raksturu un ļauj nepieķerties lietām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

haha!
un tāpēc jāpērk tējtraukus no senatnes. un jākrāj plauktiņos. lieliska izpratne par nepieķeršanos.

(Reply to this) (Parent)

tā jau pēc 3 tējas dzeršanām var klīnisko depresiju drīzāk noķert, ne estētisku baudījumu :)

(Reply to this) (Parent)

kāpēc?

(Reply to this)